LSM ziņās: Ar tuvību mākslā ir par maz. Izstāde «Iekšējie dialogi» atklāj Aleksandras Beļcovas dzīvesstāstu

Viena no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā ir Aleksandra Beļcova. Latvijā viņa ieradās 20.gadsimta sākumā un ļoti pārliecinoši iekļāvās Latvijas mākslas dzīvē. Saistībā ar traģiskajiem notikumiem Ukrainā viņas dzīvesstāsts ieguvis jaunu aktualitāti, un to apliecinās izstāde "Iekšējie dialogi", kas no 28. februāra skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.

Izstādē varēs iepazīt viņas vēstules un dienasgrāmatas, kurās atklājas viņas emigrantes pieredze, privātās dzīves peripetijas un 20.gadsimta atnestās brāzmainās, skarbās pārmaiņas.

Pirms trim gadiem Nacionālajā mākslas muzejā notika plaša Aleksandras Beļcovas darbu izstāde, kurā līdzās mākslas darbiem bija eksponēti arī citāti no viņas vēstulēm un dienasgrāmatām. Šī sadaļa raisīja lielu apmeklētāju interesi, un izstādes kuratore, Sutas un Beļcovas muzeja vadītāja Nataļja Jevsejeva nolēma, ka ir vērts padomāt par atsevišķu izstādi, kuras centrā būtu tieši Beļcovas rakstītais vārds. Notikumi, kas sākās pirms gada, izstādes veidošanu padarīja vēl aktuālāku, stāsta Nataļja Jevsejeva.

Aleksandra Beļcova piedzima Čerņihivas guberņā, bija ukraiņu popa mazmeita pa mātes līniju. Viņas tēvs savukārt bija baltkrievs. Mācoties Penzas mākslas skolā, viņa iepazinās ar jaunajiem latviešu māksliniekiem, to vidū, nākamo vīru Romanu Sutu. Šī tikšanās kardināli izmainīja viņas uzskatus, viņa sāka interesēties par modernismu. Rīgā Beļcova ieradās 1919. gadā un nodzīvoja šeit līdz mūža beigām. Viņa ļoti ātri un organiski iekļāvās mūsu mākslas dzīvē, un šobrīd uzskatāma par neatņemamu mūsu mākslas vēstures daļu.

Izstāde "Iekšējie dialogi" atklās gan viņas kā emigrantes pieredzi, gan izjūtas, ko viņā raisīja kara tuvums, kam vēl paralēli noritēja drāma viņas personiskajā dzīvē.

Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas ģimenes dzīve bija gana brāzmaina, viņi nevarēja mierīgi dzīvot kopā, bet nespēja arī palikt viens bez otra.Tieši 30.gadu nogalē ritēja viņu šķiršanās process, arī ļoti mokošs, bet kad Suta pameta ģimeni, arī viņai liktenis sagādāja pārsteigumu – viņa satika spāņu arhitektu Roberto Fernandesu Balbuenu. Ceļojums vainagojās ar skaistiem mākslas darbiem, bet abu attiecībām nebija lemts turpināties, un 1941.gadā Aleksandra ar Romanu Sutu salaulājās otrreiz.

Izstādē līdzās dienasgrāmatu un vēstuļu fragmentiem būs eksponētas arī fotogrāfijas, dokumenti, kā arī mazāk redzēti Beļcovas mākslas darbi, kas arī ir ļoti tiešs viņas personisko pārdzīvojumu atspulgs. Varēs noskatīties arī video hronikas ierakstu ar mākslinieces 80 gadu jubilejas svinībām.