LSM ziņās: Ko rakstāmmašīna stāsta par tās īpašnieku? Rakstniecības un mūzikas muzejā izstādītas 30 rakstāmmašīnas

Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē 4. jūnijā atklās jaunu izstādi "Es, rakstāmmašīna", kurā varēs iepazīt muzeja rakstāmmašīnu kolekciju. Tajā ir 30 priekšmetu, kuru īpašnieki ir ievērojami rakstnieki, valodnieki, aktieri un muzeju darbinieki. Senākā un arī viena no elegantākajām ir Raiņa savulaik Šveicē iegādātā rakstāmmašīna, bet jaunāko elektronisko modeļu īpašnieks ir Anšlavs Eglītis.

Vienkopus redzamas, rakstāmmašīnas veido ļoti interesantu vizuālo tēlu, bet izstādes stāsts kopumā ir daudz plašāks un ietilpīgāks, un tā centrā ir katras rakstāmmašīnas īpašā personība un attiecības ar savu īpašnieku. Daļa no tām būs dzirdamas arī runājam.

"Katru reizi, kad Veronika piesēdās pie galda un uzlika man savu roku, es Dievam teicu – paldies par viņas roku! Paldies par skaistāko, ko jebkad esmu piedzīvojusi,"tā ir Veronikas Strēlertes rakstāmmašīnas balss, kas kavējas atmiņās par savām attiecībām ar rakstnieci, viņas rakstīšanas paradumiem un zīmīgo dienu, kad Veronika, atgriezusies no Berlīnes, steigā sāka pārrakstīt Eduarda Virzas mīlestības vēstules viņai: "Lai nepazūd, lai ir vēl kāds eksemplārs'' – es noklausījos, kā viņa stāstīja māsai. ''Viss ir tik īslaicīgs un trausls'', dzirdēju viņu vēl piebilstam."

Rakstāmmašīnu stāstu autore ir rakstniece Laura Vinogradova, stāstus ierunājuši muzeja darbinieki. Tos var noklausīties, piepiežot podziņu, kas atrodas uz stenda blakus konkrētajam eksponātam, stāstus papildina arī katrai rakstāmmašīnai raksturīgās skaņas, stāsta izstādes projekta vadītāja Katrīna Kūkoja.

"Tas ir mūsu komponista Jēkaba Nīmaņa pirksts. Viņš ir ierakstījis šīs rakstāmmašīnas. Apmeklētāji tās nedrīkstēs aiztikt, kustināt, bet viņi varēs noklausīties autentiskas šo rakstāmmašīnu skaņas. Gan to, kā taustiņi pieskaras papīram, gan to, kā zvaniņš nošķind, kā tiek pāršķirta jaunā rindkopa. To visu var dzirdēt un tā ir tā autentiskā rakstāmmašīnas balss," atklāj Katrīna Kūkoja.

Kolekcijā vecākā ir Raiņa vizuāli ļoti elegantā rakstāmmašīna ''Blickensderfer'' no 1914.gada, bet jaunākās ir Anšlava Eglīša elektroniskās rakstāmmašīnas ''Canon'', ar ko viņš strādāja pagājušā gadsimta 80. gados. Lai arī izstādē ir interesanti vienkopus aplūkot dažādu gadu modeļus, izstāde nav stāsts par tehnikas attīstību, bet gan tikai un vienīgi par personībām.

Izstāde "Es, rakstāmmašīna" Rakstniecības un mūzikas muzeja izstāžu zālē Pulka ielā 8 būs apskatāma līdz oktobra nogalei.