Izstādē pie saimes galda sapulcinātas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības

Siguldas spieķa darināšanas prasmes, Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē, nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā – ir dažas no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām. Kopumā sarakstā šobrīd iekļautas 24 vērtības, bet saraksts katru gadu ir atvērts jauniem pieteikumiem. Būt sarakstā nozīmē tradīcijas nozīmības un savdabības izcelšanu, kā arī tās dzīvu pastāvēšanu, jo sarakstā iekļauj tikai tās tradīcijas, kas joprojām tiek koptas.

Kopš 2000. gadu sākuma pēc UNESCO iniciatīvas šādus sarakstus veido lielākā daļa pasaules valstu. Lai Latvijas sarakstu popularizētu un ļautu iepazīt dziļāk – no 15. jūnija Brīvdabas muzejā būs skatāma izstāde "Saimes galds". Izstāde simboliskā nozīmē pie saimes galda būs sapulcinājusi visas 24 dzīvās tradīcijas, atklājot tās kā īpašu mūsu kultūras bagātību.

Hāgenskalna muzikantu spēlētajā valsī labi novērtējams dūru cītaru skanējums. Dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīcija pērn iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 20.gadsimta sākumā cītaras bija plaši izplatītas Eiropā, un pēc to parauga mūsu vietējie meistari 20.gadu beigās izveidoja būtībā jaunas konstrukcijas instrumentu, kas īsā laikā ieņēma nozīmīgu vietu latviešu instrumentālajā mūzikā. Dūru cītaras spēlēja visā Latvijā, bet jo īpaši Vidzemē un Latgalē, un arī šodien instrumentu izmanto daudzi folkloras un tautas mūzikas ansambļi.

Līdzās Latvijai raksturīgajām cītarām pērn sarakstā iekļauta arī, piemēram, Stikla pūšanas un amata prasme Līvānos, Rakstainu dubultcimdu darināšana Mazsalacā un Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē. Sarakstu Latvija sāka veidot pirms četriem gadiem pēc Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pieņemšanas. Sarakstā šobrīd ir 24 vērtības, kam rudens pusē piepulcēsies vēl citas, kad eksperti būs izvērtējuši šī gada iesniegumus.

Vērtības ir jāpiesaka pašiem to kopējiem un tad eksperti iesniegumus izvērtē pēc vairākiem kritērijiem – kādi tie ir – stāsta nemateriālā kultūras mantoja eksperte un arī izstādes "Saimes galds" veidotāja Gita Lancere.

Pie saimes galda vienkopus pulcēsies gan bieži daudzinātas vērtības – tādas kā suitu kultūrtelpa, Gaujas plostnieku amata prasmes, gan, iespējams, retāk dzirdētas tradīcijas, piemēram, Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls, Dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija, kas ir raksturīga Vidzemei, bet pieder pie apdraudētajām tradīcijām.

Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtību izstāde "Saimes galds" Brīvdabas muzejā būs atvērta līdz 15.jūlijam.