Izstāde vēstīs par fiziskajiem un garīgajiem tiltiem, kas Bēthovenu vieno ar Latviju

Šonedēļ būs kulminācija vācu mūzikas ģēnija Ludviga van Bēthovena jubilejas gadam, jo tieši 16.decembrī aprit viņa 250.dzimšanas diena. Jubilejas dienā Nacionālajā bibliotēkā bija plānots atvērt vērienīgu izstādi ''Bēthovens. Orbītas'', kas tagad pārcelta uz laiku, kad beigsies ārkārtas situācija. Izstādes veidotāji gan šobrīd rūpīgi turpina strādāt pie izstādes izveides, kuras galvenais vadmotīvs būs Bēthovena saikne ar Latviju. Cik cieša tā bija un kādos virzienos izpaudās? 

Pirmajā mirklī saikne Bēthovens-Latvija var šķist pārāk abstrakta un ēteriska, taču tā nebūt nav – atzīst Mūzikas akadēmijas profesore, Bēthovena daiļrades pazinēja Lolita Fūrmane. Viņas pētījums arī būs pamats topošajai izstādei Nacionālajā bibliotēkā.

Izstāde vēstīs gan par fiziskajiem, gan garīgajiem tiltiem, kas Bēthovenu vieno ar Latviju. Fiziskie tilti saistās ar Latvijas cilvēkiem, kas personiski pazina Bēthovenu, bija ar viņu tikušies. Pazīstamākais no viņiem Kurzemes mācītājs un vijolnieks Karls Amenda.

Abi satikās Vīnē, kur Amenda bija ieradies pēc studijām Jēnas universitātē, bet Bēthovens no savas dzimtās pilsētas Bonnas. Abi ātri kļuva par sirsnīgiem draugiem, un, kad Amenda atgriezās Latvijā, viņu draudzība turpinājās ar vēstuļu starpniecību.

Bēthovens Amendu uzskatīja par vienu no pašiem tuvākajiem saviem draugiem, ne velti viņš bija pirmais, kuram Bēthovens vēstulē uzticēja savu lielāko sāpi – dzirdes pasliktināšanos.

Izstādē viens no unikālākajiem eksponātiem būs Bēthovena rakstītās vēstules, stāsta Lolita Fūrmane.