Kā uzbūvēt valsti? Latvijas Nacionālā arhīva pirmsākumi 1919. gada Latvijā. Stāsta Māra Sprūdža, Latvijas Nacionālā arhīva direktore.

 

Ir 1919. gada 29. augusts, kad Ministru padome pieņem lēmumu par Vēsturiskā arhīva un Nacionālās bibliotēkas dibināšanu. Arhīvs sāk darboties ar 1. septembri, kad darbā tiek pieņemts pirmais tā laika direktors Jānis Krīgers (Krodznieks), kurš uzsāk dokumentu apzināšanu un vākšanu. Pirmā mājvieta ir Rīgas pils tornis. Ļoti interesants ir darbinieces Teklas Šeiteres stāsts, viņa darbu sāk mazliet vēlāk oktobrī un dienasgrāmatā apraksta darba apstākļus tolaik, kas mūsdienās varētu likties šausmīgi.

No viņas dienasgrāmatas: “Pirmais iespaids bija drūms, neviena plaukta, kādā lielā istabā bija tikai lieli skapji palikuši. Arhīva materiāli istabā bija samesti kaudzēs ar mēsliem, lielgabala šķēpelēm sajaukti. Ņēmām klēpjiem no grīdas, novietojām uz galdiem un tad kārtojām saplēstos aktus un papīros. Pie dažām papīru kaudzēm toreiz jaunie deguni nebija piedabūjami klāt. Tur no mēsliem izvilktus dokumentus apstrādāja vienīgi rūdītais arhivārs Zaverņevs. Strādājām vienā telpā un pie viena galda ar cienījamo direktoru Krīgeru. Telpas bija aukstas, logu rūtis izsistas, krāsns bojāta. Putekļi un melni mākoņi gāja pa gaisu.’’

Tas ir vēl pirms Bermonta iebrukuma. Tad viņi mazliet pastrādā, bermontiādes laikā atkal Rīgas pils tornī trāpa šāviņš un viss ir jāsāk no sākuma novembra beigās.

1920. gada aprīlī arhīvā jau strādā 15 darbinieki.. 1922. gada decembrī glabāšana bija saņemti daudz jaunu dokumentu un darbā tika pieņemti vēl 10 studenti, kas nostrādā līdz 1923. gada jūlijam. 20. gadu vidū arhīvi pilī aizņēma 60 istabas.

Pirmais uzdevums un arī nosaukums ir Vēsturiskais arhīvs. Tātad līdz tam ir jāsavāc šie dokumenti, jāatgūst no Krievijas, gan arī tie ir dažādas Latvijas teritorijās, jo tos izveda mēģinot glābt. Un līdz 30. gadu beigām ir atgūti un savākti visi dokumenti.

Senākais dokuments, kas arhīvā noglabāts, ir 1220. gada bīskapa Alberta lēmums par Jura hospitāļa patversmes dibināšanu.

Pirmie noteikumi par arhīvu ir izdoti 1919.gada 24. septembrī.

 

1918. gada 18. novembris ir mūsu valsts dzimšanas diena. Taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gādā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām.

Rubrika "Kā uzbūvēt valsti?!" dažādu iestāžu darbinieki atskatās šo institūciju tapšanas vēsturē, skaidro, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāsta par savu izvēlēto vēsturisko priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu, kas kalpo par laika mašīnu, lai aizdotos katras iestādes dzimšanas laikā.