Valdība šodien, 2.septembrī, aiz slēgtām durvīm spriedīs par neatkarīgo iestāžu pieprasījumiem nākamā gada valsts budžetā. To vidū ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) prasītie 8,3 miljoni eiro sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, kas politiski tika izlemta jau pirms diviem gadiem. Politiķi vārdos to atbalsta, taču konkrēta lēmuma par to, ka reklāmas zaudējumu segšanai vajadzīgā nauda tiešām būs prasītajā apjomā, joprojām nav. Tas sabiedriskajiem medijiem sarežģī programmu veidošanu, kas jāplāno mēnešiem uz priekšu.

Kāpēc kārtējo reizi lemšana par līdzekļiem sabiedriskajiem medijiem pēc iziešanas no reklāmas tirgus tiek atstāta uz pēdējo brīdi, komentē Rīgas Stradiņa Universitātes profesore, komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne.

Viņa norādīja, ka politiķiem vienmēr bijusi tendence turēt cieši savā redzeslokā sabiedrisko mediju attīstību un medijus izmanto retorikā, lai izceltu to nozīmi, bet reālie darbi liecina, ka politiska kultūra attiecībā uz medijiem nav mainījusies. Politiķiem izdevīgs vājš medijs, kas nespēj pildīt savus pienākumus, un finansējums medijiem atkal ir atstāts ikgadējai politiķu lemšanai, kas nedod stabilitāti.