Ilgstoši piekoptā plēsoņas attieksme pret dabu mūs ved pretī katastrofai, tāpēc ir jāatrod veidi, kā dzīvot pēc iespējas lielākā harmonijā ar dabu un vidi. Šī ir viena no atziņām, kas caurvij Karlo Petrīni grāmatu "Terrafutura", kas nesen nākusi klajā Itālijā un tikko piedzīvojusi arī latvisko tulkojumu. Grāmatas autors ir itāļu kulinārs, žurnālists un rakstnieks Karlo Petrīni, kas pasaulē pazīstams kā kustības "Slow Food" dibinātājs, kas iestājas par ekoloģiskas pārtikas veicināšanu un dabas aizsardzību. Taču grāmata nav monologs, bet dialogs, un Karlo Petrīni sarunas partneris ir neviens cits kā pāvests Francisks.

Viņi daudzās nozīmēs ir pilnīgi atšķirīgi cilvēki, bet grāmata pierāda, cik produktīvs un skaists dialogs ir iespējams, ja sarunas partneri viens pret otru izturas cieņpilni un patiesi ieinteresēti.

Latvijas Radio uz sarunu aicināja grāmatas tulkotāju Līvu Trekteri un redaktoru Arturu Hansonu.

"Tā grāmata ir skaista ar vairākām lietām. Nu kaut vai pats sākums – tā sākas ar to, ka kādam Latvijā nezināmam itāļu ekoloģijas un gastronomijas entuziastam zvana telefons, nepazīstams numurs, un zvanītājs saka: "Te pāvests Francisks". Tāda amizanta situācija," tā grāmatā ievada tās latviskā tulkojuma redaktors un korektors Arturs Hansons.

Grāmata kopumā, lai arī runā par mūsdienu lielajiem jautājumiem, ir tapusi ar vieglumu un bez pārspīlētas nopietnības. Tādējādi arī autors sekojis pāvesta Franciska dzīves pozīcijai, ka cilvēkam ir svarīgi sevi neuztvert pārāk nopietni un mācēt pasmieties par sevi un savu trauslumu. Grāmatu veido divas daļas – pirmajā lasāmas Petrīni sarunas ar pāvestu, bet otrajā – Petrīni esejas un pāvesta uzrunas.

Tematu loks ir visplašākais un aktuālākais – ekonomika, globalizācija, ekoloģija, migrācija, reliģija, arī covid situācija. Arturs Hansons atzīst, ka grāmata ir lielisks piemērs tam, cik produktīvi un jēgpilni spēj sarunāties divi ļoti atšķirīgi cilvēki.

"Slow Food" kustību Karlo Petrīni nodibināja pirms 30 gadiem, tās pamatā ir ideja par ekoloģiska ēdiena kultūru un vides saudzēšanu, un šobrīd kustībai ir sekotāji vairāk nekā 150 valstīs, arī Latvijā. Pirms sešiem gadiem pāvests Francisks izdeva encikliku "Esi slavēts", kurā aicināja visu cilvēci sadarboties, lai īstenotu patiešām īstas ekoloģiskas pārmaiņas. Tam atsaucās kustība "Slow Food", kas sāka veidot īpašu kopienu tīklu pa visu pasauli, kas praktiski īsteno enciklikas aicinājumu. Mērķis ir mainīt cilvēku domāšanu, popularizēt jaunu dzīvesveidu, kas būtu pretējs plēsoņas attieksmei, kas šobrīd raksturo Rietumu kapitālisma modeli.

Vides aizsardzībai veltītā sadaļa visvairāk uzrunājusi grāmatas tulkotāju Līvu Trekteri.

No grāmatas uzzinām, ka bērnība pāvestam saistās ar tipiskajiem pjemontiešu ravioli, ko ik svētdienu Argentīnā gatavoja viņa vecāmamma. Laba maltīte viņam allaž saistās ar saskarsmi ar citiem cilvēkiem, ar draudzību, prieku un svētku noskaņojumu.

Izrādās, pāvests ir arī labs kino pazinējs un par vienu no skaistākajiem kino darbiem viņš uzskata oskaroto filmu "Babetes mielasts", kas tieši runā par to, kā ēdiens var kļūt par skaistu tuvākmīlestības izpausmi.

Sarunā ar grāmatas autoru viņi apspriež arī prieka jēdzienu. Karlo Petrīni godīgi atzīstas, ka viņam šķiet – katoļu baznīca vienmēr apspiedusi prieku, pāvests tam nepiekrīt un uzsver, ka Baznīca nosoda rupju un vulgāru prieku, bet ļoti augstu vērtē skaidru un morālu prieku, jo tas ir dievišķs. Redaktors Arturs Hansons pieļauj, ka latviešu lasītājs, iespējams, ar rezervētāku attieksmi lasīs nodaļu par migrāciju.

Grāmatā "Terrafutura" pāvests Francisks dalās savās domās arī par covid pandēmijas ietekmi, uzsverot, ka viņš cer, ka šis briesmu brīdis satricinās mūsu guļošo sirdsapziņu un radīs cilvēciskas un ekoloģiskas pārmaiņas, kas pieliks punktu naudas pielūgsmei un centrā novietos cieņu un dzīvību.