Konkurss uz Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja amatu radījis jautājumus, cik liela drīkst būt ministra ietekme uz rezultātiem un vai tā negrauj uzticību profesionāli rīkotiem konkursiem uz augsta līmeņa vadītāju amatiem valsts pārvaldē. Ministrs un viņa partija stingri aizstāv tiesības izvērtēt labākos kandidātus pirms gala lēmuma pieņemšanas, premjers diplomātiski aicina sekot „labas pārvaldības principiem”, bet pārvaldības eksperti aicina politiķus piebremzēt personiskās ambīcijas, bez skaidra pamatojuma apšaubot žūrijas komisijas lēmumu.

Konkursu uz Brīvdabas muzeja vadītāju Kultūras ministrija rīkoja trīs kārtās, no 16 pretendentiem līdz trešajai kārtai tika trīs. Pēc viņu izvērtējuma komisija ieteica ministram iecelt amatā augstākā punktu skaita saņēmēju, bet slēdzienā – kā tas parasti tiekot darīts – minēja arī otrās vietas ieguvēju, ja nu pirmais mainītu plānus. Vairāk nekā mēnesi ministrs atbildi nedeva un vēlāk preses konferencē to skaidroja tā:

„Es aicināju pie sevis uz sarunu divus kandidātus, kuri bija saņēmuši visvairāk punktu, lai uzdotu abiem vienādus jautājumus par to, kā viņi saredz muzeju nākotnē. Uzsvēru: lai vadītu muzeju nākotnē, būs ļoti nepieciešamas ne tikai kompetences muzeoloģijas un vadības jomā, bet ļoti svarīga un varbūt izšķiroša būs katra kandidāta apņēmība un drosme.”

„Apņēmība un drosme” pieņemt nepopulārus lēmumus vismaz tiešā tekstā nav minēta nolikumā par pretendentiem izvirzāmajām prasībām. Taču no ministra teiktā var secināt, ka tieši tas viņam bijis būtiskākais apsvērums, vērtējot abus kandidātus. Kad beigu beigās ministrs nolēma tomēr virzīt augstāko punktu saņēmēju Unu Sedlenieci, viņa kandidatūru jau bija atsaukusi.

„Šo sarunu gaitā man nostiprinājās pārliecība, ka man nav nepieciešamā ministrijas vadības atbalsta,” atzīst Una Sedleniece.

Sedleniece uzsver, ka konkursa gaitu vērtē kā korektu un respektē ministra viedokli. Tomēr šis piemērs rada jautājumu: kā pretendentiem uzticēties profesionālai konkursa atlasei, ja beigu beigās uzvarētājam neuzticas ministrs?

Sabiedriskās politikas centra „Providus” direktore Iveta Kažoka uzskata, ka šādus nepolitisku valsts pārvaldes amatu konkursu rezultātus ministrs drīkstētu apšaubīt vien atsevišķos gadījumos: piemēram, ja pēc atlases noticis kāds skandāls vai nākusi klajā jauna informācija, bet tad jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem