No cilvēka, kurš veltījies pasaulīgiem niekiem, līdz svētajam, kura devums aktuāls vēl pēc 500 gadiem – tā pavisam īsi var raksturot Ignācija Lojolas personības izaugsmes ceļu.

Tas atspoguļots viņa autobiogrāfijā ‘’Svētceļnieka piezīmes’’, kas tikko klajā nākusi arī latviešu valodā. No spāņu un itāliešu valodas grāmatu tulkojis Jānis Priede.

Grāmata palīdz labāk saprast arī jezuītu ordeņa aizsākumu, jo Lojola bija šī ordeņa dibinātājs, kā arī viņa slavenākā darba ‘’Garīgie vingrinājumi’’ tapšanas ceļu.

Ik pa laikam sabiedrībā uzjundī īpaša interese par jezuītiem. Viens no lielajiem šīs intereses viļņiem bija pirms astoņiem gadiem, kad par pāvestu kļuva Francisks, kurš ir pirmais jezuīts, kas ievēlēts par pāvestu.

Kopumā pasaulē šobrīd ir 16 000 jezuītu, bet reliģiskais ordenis izveidots 16.gadsimtā, un tā dibinātājs un pirmais vadītājs bija Ignācijs Lojola – basku izcelsmes katoļu garīdznieks.

16.gadsimtā Eiropā notika radikālas pārmaiņas teju visās dzīves sfērās, cilvēki bija pagalam apmulsuši un nobijušies un ordenis savā ziņā radās kā atbalsts, lai kalpotu cilvēkiem un sniegtu gan garīgus, gan arī praktiskus orientierus. Īpašs nopelns jezuītiem ir izglītības veicināšanā, viņi izveidoja daudz skolu un augstskolu, paši izglītojās un rūpējās par izglītību citiem.

Ieskatu laikmetā un arī Ignācija Lojolas personībā tad arī sniedz viņa autobiogrāfija ‘’Svētceļnieka piezīmes’’. Grāmatu latviski no spāņu un itāliešu valodas tulkojis un komentējis LU profesors Humanitāro zinātņu fakultātē, teoloģijas doktors Jānis Priede, viņš arī atklāj, kādu lasītāju šī grāmata varētu uzrunāt visvairāk:

‘’Protams, laikmets – tas ir interesanti, bet es domāju, ka vairāk šī autobiogrāfija ir domāta cilvēkam, kam nebūtu iebildumu kaut ko dzīvē pameklēt vairāk.

Proti, paskatīties, kā izcilas reliģiskas organizācijas dibinātājs ir ar savu garīgo, arī teoloģisko izaugsmi izmainījis tik daudz visā sabiedrībā, visā pasaulē. Jo jezuītu ietekme visā pasaulē ir bijusi ļoti liela. Viņi bieži vien ir arī apkaroti un bieži vien arī pārāk daudz slavināti. Bet ja gribam papētīt, kādi ir tādi neheroizēti aizsākumi jezuītu ordenim, tad ir vērts lasīt autobiogrāfiju’’.