Viens no Latvijas lepnumiem ir pagājušā gadsimta 20. gados tapušais „Baltars” porcelāns, iekļauts arī Latvijas Kultūras kanonā. Līdz ar gadiem tas kļūst aizvien vērtīgāks, kolekcionāri gatavi maksāt milzu summas, lai to iegūtu savā īpašumā.
Ir jau bijis ne mazums grāmatu, kas veltītas „Baltars” darbībai, bet rīt atvēršanas svētkus piedzīvos līdz šim apjomīgākais pētījums – mākslas zinātnieces Daces Ļaviņas sastādītā grāmata.
Tā izseko gan darbnīcas tapšanas vēsturei, gan personībām, kas to veidoja, bet absolūts jaunais pienesums ir iespēja vienkopus aplūkot visus līdz mūsdienām saglabājušos priekšmetus, ko autorei izdevies atrast, un to ir vairāk nekā divi simti. Fotogrāfijas papildina arī priekšmetu stāsti un daži no tiem ir detektīvsižeta cienīgi.
Darbnīca „Baltars” 20. gados pie Latvijas mākslas debesīm parādījās kā žilbinoša komēta, ātri sadega izplatījumā, bet atmiņai aiz sevis atstāja mirdzošas trajektorijas ceļu. Tā tēlaini „Baltars” darbību raksturo mākslas zinātniece Dace Ļaviņa.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X