Interesants, savu laiku labi raksturojošs, bet Latvijā vēl maz pētīts ir padomju gadu folkloras mantojums. Plašā kontekstā tam pievērsīsies starptautiskā konference "Sociālisma folkloristika: nozares mantojums", kas tiešsaistē notiks 17. un 18. decembrī un kurā piedalīsies 16 dalībnieki no 10 valstīm. 

Groteskās tautasdziesmas par jauncelsmi, kolhoziem, Staļinu pašas pirmās nāk prātā, pieminot jēdzienu "padomju" vai "sociālisma folklora". Taču jēdziens ir daudz plašāks, tas ietver arī sakāmvārdus, nostāstus, mīklas un visa cita veida folkloras materiālus, kas adaptēti padomju propagandas vajadzībām. Tāpat tajā iekļaujas arī nelegālā, pretvalstiskā folklora, piemēram, anekdotes par padomju līderiem.

Viens no tēmu lokiem konferencē arī būs šī te savulaik jaunā, mākslīgi radītā folklora. Pētnieki analizēs, kā un kāpēc tā radās un kas no tās ir saglabājies līdz mūsdienām. Dažus no rašanās iemesliem iezīmē padomju folkloras pētnieks, konferences projekta vadītājs Toms Ķencis (attēlā).

"Pašos pirmajos pēckara gados bija tāda tiešām ''no augšas'' burtiski instrumentāla doma, ka folkloru var izmantot propagandas nolūkiem, lai nostiprinātu un popularizētu padomju varu un panāktu kaut kādus padomju varas komunikācijas mērķus. Piemēram, veicinātu kolektivizāciju vai cīnītos ar dzeršanu kolhozā vai neizdarībām, negatīvām parādībām, vai veidotu pozitīvāku politisko vadoņu tēlu. Kopumā bija virsmērķis veidot to, ko varētu saukt par padomju mitoloģiju," skaidro Toms Ķencis.

Līdzās absurdajiem folkloras piemēriem konference pievērsīsies arī folkloristu videi kā tādai, kurā veidojās pretestība padomju varai un no kuras izauga folkloras kustība, kam bija liela loma brīvības procesu veicināšanā. Par šo tēmu referēs Lietuvas pārstāve Radvile Racenaite, bet ļoti līdzīgi pretošanās tika īstenota arī Latvijā.