Kopš Krievijas vispārējā iebrukuma sākuma 2022. gada februārī vairāk nekā 19 tūkstoši ukraiņu bērnu deportēti uz Krieviju vai tās okupētajām teritorijām un tikai 361 no viņiem izdevies atgriezt pie tuviniekiem. Kā bērni nonākuši frontes otrā pusē un ko piedzīvo okupācijā?

"Tas bija 14. martā. Viņa skrēja pie manis, tā raudāja, skrien, apkampj, vecmāmiņ... Raud. Es viņu apkampju un saku – viss! Nastjeņka, mēs esam kopā, un es tevi vairs nekad nekur nelaidīšu," tā Hersonas iedzīvotāja Svitlana Semaka atcerējās to dienu, kad atkal varēja apskaut savu mazmeitiņu Anastasiju. Meitenei nav vecāku – viņa kopā ar brāli un māsu ir Semakas aizgādībā.

Anastastijai ir 13 gadi un viņa ir viena no vairāk nekā 19 tūkstošiem Ukrainas bērnu, kas pērn faktiski nolaupīti no Krievijas karaspēka okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Oktobra sākumā Anastasija atsaucās Hersonas skolā izteiktajam vilinošajam piedāvājumam doties uz atpūtas nometni Krimā. Taču divu nedēļu atpūtas brauciens meitenei izvērtās 5 mēnešu ilgā murgā ar neziņu vai jebkad atkal ieraudzīs savus tuviniekus.

Semaka stāstīja: "21. oktobrī viņus vajadzēja paņemt, divas nedēļas bija pagājušas. Nastiņķa man piezvanīja un teica, lai aizeju uz skolu un uzrakstu iesniegumu, lai mani atgrieztu mājās."

Tā notikumus pirms pusgada atcerējās Anastasijas vecmāmiņa. Hersona tobrīd bija okupēta, pilsētā saimniekoja Krievijas iecelta administrācija un vietējo kolaborantu bērni jau bija pabijuši un atgriezušies no nometnēm Krimā, tāpēc vecmāmiņa meiteni palaidusi atpūtas braucienā. Tikai vēlāk sapratusi, ka kaut kas nav lāgā.

Semaka sacīja: "Es aizgāju uz skolu un uzrakstīju iesniegumu, viss kā pienākas. (..) Pēc pāris dienām man zvana tas cilvēks, kurš pavadīja bērnus, un prasa – vai es esmu gatava viņus saņemt. Es saku – jā, protams, mēs jau esam sagatavojušies. Prasa, vai būs, kas bērnus sagaidīs? Es saku – jā, mans vīrs brauks un paņems. Pēc tam viņš man nākamajā dienā zvana un atsauc, ka bērnus nepārvedīs."

Anastasijas vecmāmiņa stāstīja, ka mazmeita bija Krimā, Evpatorijā kādā pansionātā. Semaka pauda: "[Bērni] Viņi bija trīs pansionātos, viņus mētāja no viena uz otru. Aptuveni tūkstotis bērnu, ļoti daudz bērnu no Hersonas apgabala un pašas Hersonas."

Novembrī Krievijas karaspēks no Hersonas atkāpās, bet atgriezt atpakaļ Hersonas bērnus vairs negrasījās.