Kur ir robeža starp cilvēka normālību un neprātu? Vai dzīvi iespējams nodzīvot, klausot tikai savai sirdsbalsij un pārliecībai? - šie ir daži no jautājumiem, ko uzmanības centrā izvirza jauniestudējums "Kordēlijas zeme", kam 15. decembrī pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī (JRT).

Izrādes režisors ir Pēteris Krilovs, bet lomās redzēsim divus dažādu paaudžu aktierus – Gunu Zariņu un Matīsu Ozolu. Izrādes pamatā ir pašas radošās grupas sarakstīta luga, kas balstās mūsdienīgās domās par Šekspīra lugu "Karalis Līrs".

Izrāde sākas ar ainu, kad pie kāda fonda eksperta ierodas literatūras vēstures pētniece, lai noskaidrotu, kāpēc projektu konkursā nav atbalstīts viņas projekts "Kordēlijas zeme". Sadzīviskā aina drīz vien pāraug diskusijā, kas sāk skart arvien dziļākus jautājumus un arvien vairāk sasaucas ar Šekspīra lugā "Karalis Līrs" skarto tematiku.

Lai arī no Šekspīra lugas daudz kas atvasināts tematiski, izrādes pamatā tomēr ir pilnīgi jauna luga par mūsdienām, kas ar brīžiem ironisku un brīžiem traģisku piesitienu arī runā par lielajiem jautājumiem, stāsta režisors Pēteris Krilovs.

Kur īsti atrodas robeža starp normālību un trakumu? Vai cilvēks, kurš dzīvo ērtu un remdenu dzīvi, ir spējīgs radīt ko būtiski jaunu, vai tomēr tā ir tieši tā saukto trako teritorija? – šie ir jautājumi, kas izskan izrādē un kas arī ļoti cieši sasaucas ar Šekspīra "Karali Līru". Tieši šīs tēmas aktrisi Gunu Zariņu Šekspīra darbā nodarbina visvairāk, viņa izrādē atveido literatūras vēstures pētnieci Vizmu Gūtmani.

Fonda ekspertu Linardu Puķīti, kas izraugās, kuram no iesniegtajiem projektiem piešķirt naudu, spēlē Matīss Ozols. Tāpat kā viņa varonim Linardam arī viņam pašam sākotnēji Šekspīra luga "Karalis Līrs" šķitusi garlaicīga un samākslota, līdz kādai pēkšņai atklāsmei.

Līdzās Šekspīra lugai par iedvesmas avotu izrādei "Kordēlijas zeme" kalpojusi arī 17.gadsimta angļu dzejnieka Džona Donna daiļrade, kas Gunai Zariņai ir ļoti tuva un trāpīgi sasaucas ar Šekspīra darba tematiku.