Aizvadītais gads Eiropā ir pagājis kara Ukrainā un tā izraisītās enerģētiskās krīzes zīmē. Daudz esam stāstījuši par Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu centieniem mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, meklējot alternatīvus piegādātājus un paātrinot pāreju uz zaļākiem enerģijas avotiem. Taču ar milzīgiem izaicinājumiem enerģētikas jomā ir saskārušies arī ES tuvākie kaimiņi. Viena no tām ir ES kandidātvalsts Ziemeļmaķedonija, kas ne bez ES atbalsta ir paveikusi lielu darbu, lai dažādotu enerģijas piegādes un palielinātu enerģijas ieguvi no savā rīcībā esošiem atjaunojamiem avotiem.

Kalnainajā Ziemeļmaķedonijā saulainas ir vidēji 280 dienas gadā un ne velti valsts karogā ir redzama stilizēta saule. Pēdējos gados Ziemeļmaķedonija ir piedzīvojusi saules paneļu bumu, jo valdība ir centusies sekmēt pāreju uz pašiem pieejamiem atjaunojamiem enerģijas avotiem, tādējādi mazinot atkarību no importētiem energoresursiem.

Ziemeļmaķedonija importē pilnīgi visu valstī patērēto dabasgāzi, naftu un naftas produktus, kā arī aptuveni 30% līdz 40% no nepieciešamās elektroenerģijas. To Latvijas Radio pastāstīja Dragans Minovskis, kurš ir enerģētikas eksperts un profesors Elektronikas fakultātē Goces Delčeva Univeristātē Štipas pilsētā.

Ziemeļmaķedonijā vidējais atalgojums pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 550 eiro, tāpēc vairums mājsaimniecību smagi izjuta energoresursu cenu pieaugumu. Dragans Minovskis izklāstīja, ko valdība dara, lai mīkstinātu enerģētikas krīzes ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Arī ES ir sniegusi atbalstu Ziemeļmaķedonijai enerģētikas krīzes risināšanai. Martā Skopje no ES saņēma 80 miljonu eiro vērtu finansiālo palīdzību. ES vēstnieks Ziemeļmaķedonijā Davids Gērs uzsvēra, ka tādējādi pašreizējās bloka dalībvalstis izrāda solidaritāti valstij, kas nākotnē cer pievienoties ES.

Dragans Minovskis uzslavēja ES par to, ka tā palīdz Ziemeļmaķedonijai īstenot taisnīgu pāreju uz zaļu ekonomiku. Taču eksperts norādīja uz vēl vairākām lietām, ko ES var palīdzēt uzlabot.

Ar ES līdzfinansējumu izveidoja Ziemeļmaķedonijā un visā Rietumbalkānu reģionā lielāko saules paneļu parku, ko atklāja pērn. 2022.gadā Ziemeļmaķedonijā izsniedza kopumā 267 licences elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem, pārsvarā no saules. Sagaidāms, ka šogad izsniegto atļauju skaits būs vēl lielāks. Dragans Minovskis norāda, ka valdība var darīt vēl vairāk, lai sekmētu saules enerģijas izmantošanu un mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem.

Minovskis ir pārliecināts, ka zaļo pāreju nekas nevar apturēt, tāpēc Ziemeļmaķedonijai ir jāturpina uzņemtais kurss, lai sasniegtu pašas nosprausto ambiciozo mērķi – līdz 2030.gadam panākt, ka vismaz 40% no valstī patērētās enerģijas ir saražota no atjaunojamiem energoresursiem.