Nākamajā gadā Labklājības ministrija prioritārajiem pasākumiem iecerējusi tērēt 34 miljonus eiro – tostarp, daļā nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, ārpusģimenes aprūpes atbalstam, arī darba devēju finansiālā sloga mazināšanai un īpaši šajā laikā svarīgo skābekļa koncentratoru iegādei. Nozarē ministrijas ieceres vērtē divejādi – vieniem situācija uzlabosies, taču citi uz budžeta plānu raugās ar bažām.

Šajā gadā Latvija labklājības nozarē ieguldījusi vairāk nekā 3 miljardus 709 miljonus eiro. Ņemot vērā iekšzemes kopproduktu, mazāk dāsna šai jomā bijusi Lietuva, kur nozarei atvēlēti 4 miljardi 402 miljoni eiro. Taču abām pārējām Baltijas valstīm krietni priekšā pasteidzas Igaunija ar 5 miljardiem un 889 miljoniem eiro. Latvija uz vienu iedzīvotāju tērējusi 1959 eiro, tikmēr Lietuva – 1647 eiro. Savukārt Igaunija 4435 eiro uz iedzīvotāju.

Lielākā daļa labklājības nozares budžeta veido valsts speciālais budžets, kas sastāv no iedzīvotāju sociālajām iemaksām un sociālā un darbaspēka nodokļa. Kopumā šogad tas ir 3,1 miljards eiro. Kur tad šī nauda aiziet? Lielākā daļa jeb 2 335 miljoni eiro izmaksāti pensijās. Nākamā lielākā pozīcija ir sociālā aizsardzība darbnespējas gadījumā – tie ir 703 miljoni eiro. Tātad šis budžets pilda sociālās aizsardzības funkcijas. Tikmēr ministrijas pamatbudžets šajā gadā ir teju 790 miljoni eiro, ko tērē gan nozarē nodarbināto atalgojumā, gan sociālajos pakalpojumos. Ik gadu daļa ministrijas budžeta tiek veltīta prioritārajiem pasākumiem. Nākamajam gadam tiem nepieciešami 34 miljoni eiro. Tos tērēs gan nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai, gan dažādiem sociālajiem pakalpojumiem. Kā galvenā prioritāte nākamgad noteikta atalgojuma palielināšana aprūpētājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās – tam kopumā atvēlēti 9,9 miljoni eiro.

Papildus finansējums paredzēts ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem. Respektīvi centra pakalpojums bija apmaksāts audžuģimenēm, bet līdz šim nebija pieejams aizbildņiem un adoptētājģimenēm. No nākamā gada plāno to mainīt. Turpina Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita ZālītE-Grosa no JKP.

Izmaiņas nākamajā gadā skars arī darba devējus, kuriem turpmāk no saviem līdzekļiem būs jāapmaksā par vienu darbinieka slimības dienu mazāk. No nākamā gada to apmaksās valsts jau no 10.darba nespējas dienas. Šim nolūkam budžetā plāno atvēlēt septiņus miljonus eiro. Starp prioritārajiem pasākumiem iekļauts arī finansējums obligātajam sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām – šis pakalpojums noteikts kā obligāts jau no šī gada 1.jūlija. Vēl viena būtiska izmaiņa ir tehnisko palīglīdzekļu klāsta palielināšanai. Šobrīd nākamā gada likumprojektu skata Saeimā. Galīgajā lasījumā to cer pieņemt līdz valsts svētkiem.