Krievijas un ārzemju kinoaktieru biogrāfijas, ēdienu receptes un krustvārdu mīklas. Ko var un ko nevar atrast krievu valodas drukātajos medijos?

Krievu valodā iznākošās avīzes "MNK Latvija" pirmajā lappusē pieteikti raksti par latviešu valodas eksāmena un invaliditātes grupas veiksmīgu nokārtošanu. Bet no iknedēļas izdevuma "Aif Evropa" (jeb "Argumenti un Fakti Eiropa") pēdējo divu numuru "vākiem" pretī skatās kaķīši. Viens – fotogrāfijā līdzās itāļu aktrisei Monikai Vitti, otrs iekārtojies Ziemassvētku dekorācijās.

Vēl decembra sākumā šajā preses izdevumā vārdkopa "karš Ukrainā" likta pēdiņās. Un arī decembra vidū rubrikā "Aktuāli" galvenais politiskais notikums pieminēts tikai aplinkus. Citētas komponista Raimonda Paula atmiņas par Otro pasaules karu un tēze, ka karš ir traģēdija un tam drīz jābeidzas. Blakus - Francijas prezidenta Emanuēla Makrona teiktais: "Mums jādomā par drošības arhitektūru, kurā mums būs jādzīvo tālāk. Runa ir par Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdiem, ka NATO tuvojas Krievijas robežām, izvietojot ieročus, kuri var to apdraudēt."

Kurš apdraud kuru – atbilde netiek sniegta. Un situāciju Latvijā raksturo turpat blakus publicētais sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa viedoklis par milzīgo plaisu, kas šķir valdošo eliti no sabiedrības.

Tikmēr tā paša laikraksta pēdējās lappusēs atjautības spēlē "Domu spēks" jāuzmin, kāds ģerbonis un kāda skulptūra strūklakā "Tautu draudzība" Maskavā veltīta vairākām padomju sociālistiskajām republikām, tajā skaitā - Latvijas PSR. Publicēti zīmējumi ar sirpi un āmuru. Turpat blakus, rubrikā „Arhīvs” publicētajā foto Vladimirs Putins 2006.gadā Džordžam Bušam rāda savu ģimenes auto, tālāk vīd Rīgas galvenajā ielā 1980.gadā uzņemtā Ļeņina pieminekļa siluets.

"Aif Evropa" izdevējs Latvijā ir SIA "Press Distribution Center", laikrakstu atrodu labi ieraugāmā vietā vienā no Vecrīgas lielākajiem "Narvessen" kioskiem. Pārdevēja ar Ukrainas karodziņu pie krūtīm stāsta – avīzi pērk labi. Galvenokārt – vecāka gadagājuma cilvēki. Totalitārisma simbolikas parādīšanos vienā no pēdējiem "Aif Evropa" numuriem viņi saistot ar Padomju Savienības simtgadi, kas tiks svinēta 30.decembrī.

Radio ierakstā pārdevēja atsakās runāt, jo nevēloties atpazīstamību – jau tāpat saņēmusi komentārus no dažiem kioska apmeklētājiem, ka ukraiņu bēgļiem atvēlēto līdzekļu dēļ Rīga nevar atļauties pat notīrīt sniegu no ielām.

Tieši tā, ar palīdzību Ukrainai "Argumenti i fakti Evropa" pēdējā, 21. – 27.decembra, numurā skaidroti iemesli ekonomiskajai krīzei: "Globālu atpazīstamību Rīgai nodrošina tas, ka tā burtiski novilkusi pēdējo kreklu, lai palīdzētu Volodimiram Zelenskim".