Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāmi starpkaru laika ebreju mākslinieku darbi

Pievēršoties starpkaru laika ebreju kultūras izpētei, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir apskatāma izstāde, kas veltīta vairākiem tā laika ebreju māksliniekiem. Eksponāti ir savākti no vairākiem galvaspilsētas muzeju krājumiem un arī no privātkolekcijām. Vairāki no tiem publiski apskatāmi pirmo reizi pēc daudzu desmitu gadu pārtraukuma. Kuratori atzīmē, ka līdz šim izdevies atrast un izpētīt tikai nelielu daļu no ebreju mākslinieku darbiem un šī izpēte vēl turpinās.

Grafika, akvarelis un eļļas glezniecība. Tās ir tehnikas, kādās ir veidoti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāmie starpkaru laikā dzīvojošo ebreju mākslinieku darbi. Vairums no tiem publiski apskatāmi pirmo reizi kopš pērnā gadsimta 20. un 30. gadiem.

Kā atzīmē kuratori, izstādē iespējams iepazīties arī ar ievērojamāko tā laika ebreju mākslinieku Mihailu Jo. Vienā no viņa pazīstamākajiem darbiem „Kol Nidrei” jeb „Tiesas diena” ir attēlots pūlis, kas dodas uz sinagogu. Gleznas melnbaltie toņi rada iespaidu, ka tā ir grafika, bet patiesībā darbs ir veidots ar akvareļu krāsām. Visdrīzāk, tā ir autora kopija, spriež muzeja "Ebreji Latvijā" direktors Iļja Ļenskis, stāstot, ka glezna savulaik bijusi ļoti pieprasīta, tāpēc autors veidojis vairākas kopijas. Savukārt par darbā redzamo, Ļenskis atzīmē, ka to var interpretēt dažādi.

Vairākos darbos ir attēloti Rīgas skati. Piemēram, Pulvertornis vai Latgales priekšpilsēta. Tos ir atveidojis gan jau pieminētais Mihails Jo, gan Dāvids Skolniks, gan arī Bernhards Dannenhiršs. Pārsvarā šie darbi ir veidoti kādā no grafikas veidiem, piemēram, oforta, kokgrebuma, litogrāfijas vai linogriezuma tehnikā.

Pievēršoties ebreju kultūras dzīves izpētei, kuratori stāsta, ka šai izstādei par atspēriena punktu ir kalpojusi Otrā pasaules kara priekšvakarā notikusī ebreju grafiķu izstāde Rīgā un Liepājā, stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zinātniskā speciāliste Natālija Jevsejeva.

Eksponēti arī reklāmu plakāti, ebreju avīžu izgriezumi, kuros redzamas karikatūras, un pat kāds izstādes katalogs, kas ir publicēts biskvītu un vafeļu ceptuves reklāmā. Kuratori stāsta, ka konditorejas īpašnieki galveno iztiku patiesībā guva no ceptuves, nevis no savas daiļrades. Lai piesaistītu uzmanību gleznām, mākslinieki publicējuši savu darbu uzskaitījumu tajā vietā, kur interesents sagaida ieraudzīt konditorejas izstrādājumu sarakstu.

Vairākumu gleznu līdz šim nav izdevies atrast, atzīst Jevsejeva un Ļenskis norādot, ka izstādē „Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: meklējumos” eksponētie darbi ir tikai aisberga redzamā daļa. Ar katru gadu izdodas atrast jaunas vēsturiskās liecības un šī izpēte vēl turpinās.