Sestdien, 6. martā, notiks gadskārtējā Latvijas Lielās Mūzikas balvas (LMB) pasniegšanas ceremonija. Protams – šim laikam atbilstošā formātā. Balvas par mūža ieguldījumu tajā saņems divi izcili meistari – komponists Imants Kalniņš un diriģents Aleksandrs Viļumanis.

Abu devums mūsu kultūrā ir ļoti liels dārgums, abi ir arī ļoti spēcīgas un spilgtas personības. Viņu ceļi mūzikā ne reizi vien vijušies kopā, Aleksandrs Viļumanis bijis daudzu Imanta Kalniņa darbu interprets.

Aleksandrs Viļumanis ir diriģents un personība ar atvērtu sirdi, aizrautīgu temperamentu un brīnišķīgu humora izjūtu. Viņš ir mūsu Baltā nama vēstures veidotājs, arī tieši latviešu mūzikas dedzīgs popularizētājs. Divkārt bijis Nacionālās operas galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amatā, strādājis arī ārvalstīs.

"Viņa radošajā pūrā ir ap 70 operu un 30 baletu, ar kuru atskaņojumiem klātienē un skaņu ierakstos ir izaugušas vairākas mūzikas mīļotāju paaudzes. Maestro vadībā mūsu mākslinieki ir viesojušies Krievijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Anglijā, Beļģijā, Meksikā un citur. Aleksandrs Viļumanis ir nesis Latvijas vārdu, ar panākumiem veidojot iestudējumus opernamos Pēterburgā, Maskavā, Oslo, Tamperē un citviet. 20 gadu garumā viņš ir arī iecienīto Siguldas opermūzikas svētku programmas veidotājs," Maestro devumu raksturo Lielās Mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova.

Mīlestības komponists – ar šiem vārdiem žūrijas priekšsēdētāja Daina Markova raksturo otru Lielās Mūzikas balvas mūža laureātu Imantu Kalniņu. Viņa darbība aptver visplašāko muzikālo amplitūdu, viņš strādājis gan lielajos – simfonijas, operas un oratorijas žanros, gan arī radījis neskaitāmas dziesmas, kas pulcē līdzdziedātājus īpašajos pasākumos vasarā Cēsīs un daudzās citās situācijās un noskaņās.

"Ja mēs runājam par tādu kā latviskās identitātes kodu, tad viņa mūzika ir viena no šī koda galvenajām atslēgām. Un daudzi viņa darbi ir kļuvuši par spilgtiem sava laika simboliem un ir aktuāli un uzrunājoši arī šodien. Piemēram, viņa opera ''Spēlēju, dancoju'', kas nesen piedzīvoja iestudējumu Latvijas Nacionālajā operā un digitāli ir skanējusi visā pasaulē. Vai, piemēram, 4.simfonija, kas savulaik kļuva teju vai par revolucionāru notikumu. Vai mūzika kinofilmai ''Pūt, vējiņi!'', kas ikreiz suģestē arvien no jauna vai arī ''Piena ceļš'', kas vienmēr atgādina par būtiskāko, par laimīgo zemi, par mājām. Mīlestības komponists – Imants Kalniņš," atzīst Daina Markova.