Mākslas skolu konkursā ''Mantojums'' uzvar rotaļu māja, ko iedvesmojuši Zasas cimdu raksti

Bērnu rotaļu māja, ko iedvesmojuši Zasas cimdu raksti, atzīta par labāko veikumu radošo projektu konkursā "Mantojums". Rotaļu mājas idejas autore ir 5.klases skolniece Solveiga Smilškalne no Zasas.

Nacionālais kultūras centrs konkursu mākslas un dizaina skolu audzēkņiem izsludināja pavasarī, un tā uzdevums bija – izvēlēties un izpētīt kādu savam novadam vai dzimtai nozīmīgu lietišķās mākslas priekšmetu un piešķirt tam jaunu radošu veidolu. Konkursā piedalījās gandrīz 100 audzēkņu no 17 mākslas un dizaina skolām. Un kā liecina rezultāti – līdzās Zasas cimdu rakstiem, viņus iedvesmoja, piemēram, arī sēļu arheoloģiskais tērps, senatnīgs zvejas zābaks un klūgu grozu pinums.

"Ļoti liels pārsteigums," tā, sazvanīta dzimtajā Zasā, par iegūto 1.vietu konkursā ‘"Mantojums" saka Solveiga Smilškalne. Viņa ir Zasas vidusskolas 5.klases skolniece, un mācās arī Jēkabpils mākslas skolas Zasas filiālē 4.klasē.

"Skolotāja mani pieteica konkursam un tad viņa atrada grāmatā cimdu, un viņai radās ideja, ka to varētu pārveidot par māju. Tur tajā mājā mazi bērni varētu ielīst, spēlēt kādas spēles. Bija interesanti pie tā darboties. Mēs tur mērījām, rēķinājām, lai padarītu to māju lielāku, tāpat mēs mēģinājām uzzīmēt tos "z" burtus pa rūtiņām un mums tas arī izdevās," turpina Solveiga Smilškalne.

Svarīgi piebilst, ka projektu Cimda māja iedvesmoja tieši Zasas cimda raksts, ko Solveigas skolotāja Anda Svarāne noskatīja Marutas Grasmanes grāmatā "Latvieša cimdi". Nebija viegli atšifrēt, ko simbolizē cimdos ieadītā zīme, bet tā kā tā ļoti atgādināja burtu "z", tad cimdu mājas īstenotājas pie tā arī palika, izceļot to kā Zasas simbolu.

Bērnu rotaļu mājiņai ir cimdam līdzīga forma, pirksta vietā izveidotas durvis un mājiņu viscaur rotā Zasas cimda ornaments. Ideju plānots īstenot arī dzīvē, stāsta Jēkabpils mākslas skolas Zasas filiāles skolotāja Anda Svarāne.

Arī otro vietu konkursā ieguvis Zasas filiāles audzēknis Kārlis Lācītis, kura dizaina ideja ir atstarotājs "Gaismas bruņas", kam viņš iedvesmojies no sēļu vīrieša arheoloģiskā tērpa.

Nav nejauši, ka Zasā top tik pārliecinoši darbi, jo mākslas skola ir ar ļoti stiprām tradīcijām un kā uzsver skolotāja Anda Svarāne – viņu princips arī ikdienā ļoti labi sasaucas ar konkursa ideju – sākt ar savu sakņu izzināšanu. Uz senatnīgo paskatīties ar mūsdienu acīm un dot iespēju no tā radīt kaut ko jaunu – ir viens no labākajiem veidiem, kā iepazīstināt bērnus ar pagātnes mantojumu – uzskata skolotāja, un tieši to piedāvāja konkurss "Mantojums".

Arī no citām Latvijas mākslas skolām nāca interesantas idejas. Tā, piemēram, Emīlija Terēze Rudzīte no Engures mākslas skolas piedāvāja vīziju par trauku komplektu, kura dizainu iedvesmojis viņas vecvectēva senatnīgs zvejas zābaks, ko joprojām glabā viņas dzimta.

No vecvecākiem saglabātus izšūtus tautiskos dvieļus, sauktus par rušnikiem, kā lielu dārgumu savukārt glabā Katrīnas Kotovas no Rīgas ģimene, un viņas ideja ir izveidot žogu, kas būtu rotāts ar rušnikam raksturīgiem ornamentiem.

Marta Barlo no Ogres mākslas skolas piedāvā cepuru kolekciju, ko iedvesmojis 19.gadsimta klūgu grozu dekoratīvais pinums, bet Madonas mākslas skolas audzēkņu grupa izveidojuši informatīvu spēli, kas palīdz iepazīt dažādos laikmetos izmantotus gaismekļus.

Šis ir jau otrais šāda veida konkurss mākslas skolu audzēkņiem, ko rīko Nacionālās kultūras centrs, pirmajā pirms trim gadiem skolēni bija aicināti iedvesmoties no latviešu tautastērpa.

Konkursa žūrijas priekšsēdētāju Lindu Rubenu ļoti iepriecina skolēnu radošums, kā arī tas, ka daļa no viņiem konkursa saistībā dziļāk iepazina arī savu dzimtu.