Caur tiesu panākta bērna iekļaušana vispārizglītojošā skolā vai situācija, kad bērnam bērnudārzā nerod iespēju mācīties, jo laikus neatrod asistentu, iesakot rindā stāties no jauna. Tās ir situācijas ar kurām nākas saskarties „mūžīgo bērnu” vecākiem. Turpinot sižetu sēriju „mūžīgie bērni” par bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – šodien un rīt pievērsīsimies iekļaujošās izglītības tematam. Rīt iepazīstināsim ar labiem piemēriem, kad iekļaujošā izglītība ir izdevusies, tomēr šodien stāstīsim par to, kas vispār ir termins – „iekļaujošā izglītība” un cik tā ir attīstīta Latvijā. Tāpat šodien pievēršamies arī gadījumiem, kad ceļš uz vispārizglītojošu mācību iestādi bijis ļoti sarežģīts vai pat neiespējams.

Šajā mācību gadā kopumā 381 vispārējās izglītības iestādē mācās 7360 bērni ar speciālām vajadzībām. Lielais vairums – nedaudz virs 5900 ir bērni ar valodas vai mācīšanās traucējumiem, taču ir pa kādam arī ar citiem, smagiem traucējumiem. Piemēram 357 ar fiziskās attīstības traucējumiem un 889 ar metālās attīstības traucējumiem. Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone skaidro – kopumā šogad vispārizglītojošās skolās mācās par 11,2% vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām nekā pērn. Pieaugumu veicinājušas arī no šī gada sākuma spēkā stājušās izmaiņas.