Oriģināls un neikdienišķs skatījums uz kino mākslu ir Viktora Freiberga jaunais sarakstītais darbs ar lakonisku nosaukumu "Viktora otrā grāmata", kas klajā nāks šī gada nogalē. Viņa pirmā grāmata "Kinomāna slimības vēsture" iznāca pirms diviem gadiem un par novatorismu literatūrā saņēma Dzintara Soduma balvu.

Ja pirmā grāmata bija autobiogrāfisks darbs, tad otrās galvenie varoņi ir kino pasaules tēli un simboli, ko Viktors Freibergs atklājis kā visdažādāko nozīmju un iedvesmas lauku. Grāmatā ir 31 nodaļa un katra no tām veltīta kādam vienam kino mākslā nozīmīgam simbolam, to vidū, ir ūdens, uguns, klusums, pilsēta un citi. Grāmatu papildina ļoti interesants vizuālais materiāls, kā arī dziesmu izlase no grāmatā pieminētajām filmām.

Savā jaunajā grāmatā Viktors Freibergs apskata 31 zīmi, kas ir būtiski simboli kino mākslā, un šīs zīmes šifrējot, viņš kopumā piemin gandrīz 250 filmu. Grāmatu papildina fotogrāfijas, ko fotogrāfe Agnese Zeltiņa radīja īpašā fotosesijā, iemūžinot pašu Viktoru Freibergu grāmatas noskaņai atbilstošos tēlos, kā arī Klāsa Vāveres veidotā mūzikas izlase no grāmatā pieminētajām filmām, ko līdz ar grāmatas iznākšanu varēs klausīties platformā Spotify.

Nino Rotas mūzika no Federiko Fellīni filmas "Saldā dzīve" būs grāmatai veltītajā mūzikas izlasē, jo šī ir viena no filmām, kuras simbolikai Viktors Freibergs pievērsies savā grāmatā. Piemēram, Pilsētai veltītajā nodaļā viņš raksta, ka Fellīni pilsētu ataino kā vietu, kur valda zināma maģija un noslēpumainība. Sākuma aina, kad pāri Romai lido helikopters ar trosēs iekārtu Kristus figūru izplestām rokām, ir viena no satriecošākajām un neparastākajām ainām visā kino vēsturē.

Pilsētu kā ļoti svarīgu simbolu grāmatas autors izceļ arī Mikelandželo Antonioni, Jasudžiro Odzu, Roja Andersona un vēl citu režisoru kino darbos. Un pilsēta ir tikai viens no kopumā 31 simbola, ko Viktors Freibergs apskata savā grāmatā.

Grāmatā apskatīti arī tādi kino valodas tēli kā ūdens, vējš, sniegs, spogulis, labirints, kāpnes, logi, balons un vēl citi. Kā grāmatas ievadā raksta kino kritiķe Dita Rietuma - lasītājam tā būs iespēja ne tikai iepazīties ar intelektuāli blīvu tekstu, bet arī iegūt savdabīgu ceļvedi kinovēsturē un tam sekojot, iemācīties ne tikai skatīties kino, bet arī to atšifrēt un lasīt.

Grāmatas veidotāju komandā ir redaktore Kristīne Matīsa un fotogrāfe Agnese Zeltiņa, kuras arī uzrunāja Viktoru Freibergu veidot šādu izdevumu, un kā impulss tam bija viņa koncentrētie stāstiņi par kino, ko viņš regulāri publicē savā Facebook kontā.

Grāmatas vizuālajā tēlā būtiska loma ir Agneses Zeltiņas fotogrāfijām, kuru galvenais varonis ir pats grāmatas autors, fotosesija izvērtusies par abpusēji ļoti interesantu un pozitīvu pieredzi, kaut arī Viktors Freibergs pret fotografēšanos parasti ir ļoti rezervēts.

Viktora Freiberga grāmata jau sagatavota izdošanai, pirms neilga laika Projektu bankā atvērta iespēja atbalstīt grāmatas izdošanu un šī iespēja jau pirmajās dienās izpelnījās lielu sabiedrības ievērību. Plānotais "Viktora otrās grāmatas" iznākšanas laiks ir decembra nogale.