LSM ziņās: Mākslas zinātniece: Džemma Skulme visu mūžu kalpoja Latvijas kultūrai

Spoža sabiedriskās domas līdere un izcila māksliniece – šīs abas lomas vienlīdz svarīgas, runājot par Džemmu Skulmi, kura 9.novembrī devās mūžības ceļos. Par Latvijas mākslas attīstību viņa aktīvi iestājās gan padomju gados, kad vadīja Mākslinieku Savienību, gan Atmodas un neatkarības laikā. Viens no viņas gleznu centrālajiem tēliem ir stipras, bet reizē pārlaicīgas latviešu sievas, un šie tēli trāpīgi atklāj arī viņas pašas būtību.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušās mākslinieces notiks rīt Doma baznīcā. Dievnams būs atvērts no pulksten 13.30, bet piemiņas dievkalpojums arhibīskapa Jāņa Vanaga vadībā notiks pulksten 15.

 

„Tā vajadzība visu laiku būt kopā ar mākslu, ar gleznošanu, ar izteikšanos uz audekla… Viņa jau pati arī ir teikusi, ka visas domas viņai rodas gleznojot, tas bija tāds process, kas viņai bija pilnīgi fiziski nepieciešams,” tā par Džemmu Skulmi saka mākslas zinātniece Elita Ansone. Džemma Skulme gleznoja ne tikai ar roku, bet visa ķermeņa līdzdalību – lieliem žestiem, plašiem vēzieniem, ar tādu īstu modernisma piegājienu. Arī jau padomju gados un līdz pat šī gada vasarai.

Viņas mākslas dzīve visa mūža garumā nav atdalāma no sabiedriskās un politiskās dzīves. Padomju laikā viņa bija ilggadīga Mākslinieku Savienības vadītāja. Neapšaubāmi tā bija varas kontrolēta institūcija, bet viņas vadībā mūsu mākslai tomēr bija iespēja arī uzplaukt, attīstīties un būt modernai, kā uzskata Elita Ansone – viņas vadībā mākslas procesi tikai ieguva nevis zaudēja.