Karš Ukrainā no valsts licis bēgt jau miljoniem cilvēku. To vidū ir arī veselības aprūpes darbinieki – ārsti, medicīnas māsas, studenti un citi cilvēki, kuru zināšanas viņiem ļautu turpināt strādāt savā profesijā arī šeit – Latvijā. Lai to palīdzētu nodrošināt, valsts jau veikusi izmaiņas procesos, lai cilvēki ar mediķa izglītību Latvijā varētu iespējami ātri uzsākt darbu. Arī tad, ja cilvēkiem nav latviešu valodas zināšanu. Arī organizācijas atbalsta noteikto kārtību un gaida pieteikumus, taču to šobrīd ir gaužām maz.

No kara plosītās Ukrainas aizbēgušajiem mediķiem Latvijā darbu uzsākt būs vieglāk, jo ir atvieglota kārtībā, kādā iesniedzami dokumenti. Tāpat, lai varētu strādāt gadu, netiek prasītas, piemēram, latviešu valodas zināšanas. Par šīm izmaiņām, vēl aizvadītajā nedēļā Latvijas Radio stāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (Attīstībai/Par!).

Lai arī pagājušas jau vairākas dienas, šķiet, lielas Ukrainas medicīnas darbinieku intereses par darbu Latvijā šobrīd nav. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece apliecina – biedrībā līdz pirmdienas rītam saņemti daži e-pasti, kuros cilvēki uzdod jautājumus un cenšas saprast kārtību, taču neviena oficiāla iesnieguma par vēlmi strādāt Latvijā biedrībā gan vēl nav.

Aizsilniece arī paredz – situācija krasi nemainīsies un liels veselības aprūpes darbinieku skaita pieaugums nav gaidāms. Latvijas Ārstu biedrība atbild par ārstu un zobārstu sertifikātu apstiprināšanu. Aizsilniece gan saka – šobrīd arī situācijā, kad ukraiņi bēgot no mājām līdzi nav paņēmuši nepieciešamos dokumentus, pietiek ar pašapliecinājumu, par izglītību un pieredzi darbā medicīnā, taču sadarbībā ar Ukraiņu kolēģiem, notiek darbs pie tā, lai Latvijas pusei būtu piekļuve attiecīgam reģistram, kurā būs iespējams apstiprināt informāciju par cilvēkiem, kuri potenciāli vēlēsies strādāt ar medicīnu saistītās nozarēs Latvijā. Latvijas Ārstu biedrība ir viena no iesaistītajām organizācijām, taču to ir krietni vairāk.

Par to, kas Ukraiņu mediķiem jādara no brīža, kad tiek pārkāpta valsts robeža, līdz brīdim, kad var uzsākt darbu medicīnas iestādē, stāsta vesleības ministrijas nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.

Viņa uzsver – šīs aktivitātes tiek veiktas, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem, jo risināt Latvijas medicīnas darbinieku trūkuma problēmas nav šīs rīcības mērķis. Un līdz aizvadītās nedēļas nogalei, Veselības ministrijas rīcībā bija nonākušas ziņas par trīs personām, kuras varētu gribēt strādāt medicīnā, Latvijā – viens ārsts, viena māsa un viens zobārsts.

Latvijas Māsu Asociācijā aizvadītajā nedēļā vēl neviena Ukraiņu medicīnas māsa interesi nebija izrādījusi. Asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina gan sakās kolēģus gaidām, jo tā ir iespēja palīdzēt Ukrainas kolēģiem, vienlaikus risinot arī Latvijas veselības aprūpes sektora problēmas.

Jāatgādina, ka jau agrāk Latvijā bijušas runas par to, ka veselības aprūpes darbinieku trūkumu varētu risināt ar darba spēka ievešanu no austrumiem. Tolaik gan šis jautājums neguva popularitāti. Idejas pretinieki īpaši atsaucās uz valodas zināšanu problēmām.

Taču pats svarīgākais – kā praksē notiks iespējamo Ukrainas koleģu iesaistīšana darbā? Par to ir padomāts un problēmu nebūs, stāsta Latvijas Radio uzrunātajās slimnīcās. Piemēram Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš sakās – slimnīca ir gatava darbā pieņemt Ukrainas bēgļus un palīdzēt viņiem iejusties darbā.

Arī Vidzemes slimnīca Valmierā ir gatava piesaistīt darbā ukraiņus. Tās pārstāve Benita Brila skaidro – slimnīca vajadzības gadījumā ir gatava atvēlēt līdz trīsdesmit gultām no Ukrainas pārvesto ievainoto civlēku ārstēšanai. Savukārt, darbā iespējams piesaistīt vairākus speciālistus. Šobrīd interesi izrādījusi kāda sieviete, kura Ukrainā studējusi medicīnu. Turpina Benita Brila.

Un Ukrainas mediķu pieplūdumam gatavojas arī Daugavpils reģionālā slimnīca. Tās vadītājs Grigorijs Semjonovs ir pārliecināts, ka slimnīcai vajadzības gadījumā izdosies integrēt kolēģus un pārvarēt iespējamās grūtības.

Savukārt par valodas barjeru nauztraucas neviens no uzrunātajiem. Kā jau minēts iepriekš – liela daļa Ukraiņu zina krievu valodu, tāpat Ukraiņu mediķi labi pārvaldot arī angļu valodu un vismaz sākumposmā katram jaunpienācējam tiktu nodrošināts vietējo kolēģu atbalsts. Savukārt, ja nav nekādu aizķeršanos, tad Ukrainas pilsoņi, kuri vēlas sākt strādāt vesleības aprūpes profesijās Latvijā, visas formalitātes ar šī brīža atviegloto kārtību var nokārtot apmēram vienas līdz divu nedēļu laikā.