Lai ierobežotu inflāciju, Eiropas centrālā banka paaugstina procentu likmes un šie lēmumi ietekmē gan kredītprocentu likmes, gan depozītu procentu likmes. Ja kredīti kļūst dārgāki, tad depozītu likmes Latvijā neaug tik strauji kā kaimiņvalstīs. Kādi tam ir iemesli un vai finanšu tirgū ir pieejami citi noguldījumu veidi ar augstāku ienesīgumu?

Kādas šobrīd ir vidējās depozītu procentu likmes, ko piedāvā komercbankas, stāsta Finanšu nozares asociācijas pārstāvis Arnis Škapars.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste skaidro, ka depozītu likmes ietekmē arī banku savstarpējā konkurence, tomēr Latvijā tās ir zemākas nekā kaimiņvalstīs.

Arnis Škapars no Finanšu nozares asociācijas skaidro, ka Igaunijā kreditēšanas tirgus ir daudz lielāks un aktīvāks nekā Latvijā, līdz ar to arī lielāka konkurence banku starpā.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīst, ka arī Latvijas iedzīvotāji nav pietiekami aktīvi un parasti visus pakalpojumus izmanto vienā bankā, nemeklējot izdevīgākus piedāvājumus. Šobrīd laba alternatīva banku depozītiem ir arī Valsts kases krājobligācijas.

Ja bankas depozītu likmes šobrīd ir ap 2% gadā, tad valsts krājobligāciju ienesīgums, atkarībā no noguldījuma termiņa – gads, 5 vai 10 gadi, ir no 3,5 līdz 5% gadā. Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktora vietniece Edīte Tīse stāsta – ja pērn iedzīvotāji krājobligācijās ieguldīja 14,7 miljonus eiro, tad šogad jau divreiz vairāk – 36 miljonus eiro.

Ja, piemēram, ieguldīsiet krājobligācijās 100 eiro, gada laikā papildus nopelnīsiet 3.50, ieguldot 1000 eiro – 35 eiro.