Apliecinot cieņu mediķu darbam kara apstākļos, Kara muzejā no 19. janvāra skatāma jauna izstāde "Kara anatomija: cilvēka dzīvības vērtība". Izstāde skaudri un tieši atklāj kara neprātu, kas liek attīstīt arvien nāvējošākus ieročus, kamēr cilvēka ķermenis jau gadsimtiem ilgi paliek nemainīgi trausls. Tieši mediķi allaž ir tie, kas šo trauslumu glābjot, apliecina cilvēka dzīvības vērtību. Izstādē skatāmas vēsturiskas fotogrāfijas, medikamenti, ķirurģiski instrumenti, protēzes un citi priekšmeti, kas atspoguļo mediķu darbu dažādu laiku kara apstākļos.

Izstādes ideja radās pandēmijas laikā, un tolaik bija doma akcentēt mediķu cīņu ar infekciju izplatību kara apstākļos. Bet – līdz ar Ukrainas notikumiem – izstādes akcenti mainījās, jo viss ar mediķu darbu saistītais kara apstākļos pēkšņi kļuva par mūsdienu realitāti, stāsta viens no izstādes autoriem Marjus Zaļeckis.

Izstādei ir trīs daļas, katra veltīta vienam no lielajiem izaicinājumiem, un tie ir – ievainojumi, infekcijas un invaliditāte.

Stāsts sākas ar Ievainojumiem. Var uzzināt statistiku par ievainoto cilvēku skaitu Pirmā un Otrā pasaules karā, izlasīt dažādu laiku mediķi atmiņas un stendos apskatīt gan munīciju, kas rada ievainojumus – lodes, šāviņa šķembas, šrapneļus, gan mediķu aprīkojumu – pārsienamos materiālus, ampulas, ziedes, šinas, mākslīgās elpināšanas caurules, šļirces, ķirurģiskos instrumentus un citus. Vecākie eksponāti ir no Pirmā pasaules kara, bet jaunākie no 2000. gadu sākuma.

Otrā izstādes daļa veltīta infekcijām, kas allaž bijušas jebkuru karu pavadones. Taču ja 18., 19.gadsimtā tieši no infekcijām mirušo bija daudz vairāk nekā no lodēm un durkļiem, tad jau 20.gadsimta sākumā, līdz ar moderno ieroču attīstību un plašāku vakcinācijas izplatību, šī attiecība mainījās uz otru pusi. Un šodien jau infekcijas ir daudz mazāk nāvējošas nekā modernie ieroči.

Karš tas nozīmē arī sakropļotus cilvēkus, kuriem ir jāamputē locekļi, lai glābtu viņu dzīvību, un šim aspektam ir veltīta izstādes trešā daļa. Tajā skatāmas unikālas fotogrāfijas no pagājušā gadsimta 20.gadiem, kurās redzami kara invalīdi ar protēzēm, tāpat eksponētas arī pašas senāko laiku dažādu locekļu un arī acu protēzes.

Šo sadaļu ar mūsdienām cieši sasaista izstādē integrētā video intervija ar mikroķirurgu Olafu Libermani, kurš astoņus mēnešus pavadījis Ukrainā.

Izstāde ļoti uzskatāmi atklāj kara neprātu, kas liek attīstīt arvien nāvējošākus ieročus, kamēr cilvēka ķermenis jau gadsimtiem ilgi palicis nemainīgi trausls. Tieši mediķi allaž ir tie, kas šo trauslumu glābjot, apliecina cilvēka dzīvības vērtību, tāpēc līdzās visam šausminošajam, par ko vēsta izstāde, tā ir stāsts arī par cerību, uzskata Marjus Zaļeckis.

Izstāde "Kara anatomija: cilvēka dzīvības vērtība" apskatāma Pulvertorņa pagrabā.