Gadu pēc Krievijas kara raisītajām tā sauktajām šoka cenām tagad var secināt, ka lielākajai daļai pārtikas produktu tās krītas. Samazināšanās pie mums gan notiek ar krietnu nobīdi, nekā tas vērojams pasaulē, bet eksperti prognozē cenu kritumu arī turpmāk, gan nesasniedzot pirmskara līmeni. Pārtikas nenormālā sadārdzināšanās nu redzama arī pirmajos pieejamajos uzņēmumu gada pārskatos – būtiski auguši apgrozījumi un peļņas rādītāji.

Lielo pārtikas ražotāju finanšu dati par darbu aizvadītajā gadā vēl nav pieejami, bet vidējo un mazo uzņēmēju publiskotā informācija ļauj secināt, ka pandēmijas ierobežojumu mazināšanas un kara ietekmes dēļ cenu celšanas gads komersantiem ir nācis krietni par labu. Piemēram, desmit vietējo uzņēmumu kooperatīva "Mūsmāju dārzeņi" apgrozījums pērn audzis līdz vairāk nekā četriem miljoniem eiro, bet peļņa kāpusi vairāk nekā divas reizes. Cūkkopības uzņēmums "Latvi Dan Agro" apgrozījumu pērn pat samazināja par ceturto daļu, taču peļņu kāpināja par 37 procentiem līdz teju pusotram miljonam eiro.

Zemnieku saimniecības "Ķelmēni" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par piekto daļu, bet peļņa auga par 25 procentiem, stāsta "Ķelmēnu" saimnieks Juris Paulovičs.

Ne tik pieticīgi runā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure. Atšķirībā no varbūt iepriekš pieredzētās uzņēmēju sūkstīšanās tagad viņa secina – pārtikas ražotājiem naudas ziņā gads ir bijis labs.

Šure teic, ka pārtikas ražotāji ir pārdzīvojuši ziemu, bet tūlīt arī piebilst, ka energoresursu cenu lēcienā būtisks ir bijis valsts atbalsts. Turklāt izejvielu cenas drīz vien mazinājušās, graudu cenas gada nogalē audzējis pieprasījums, bet valsts Zemkopības ministrijas personā pirms gadumijas uzņēmējiem izdalījusi vēl desmit miljonus eiro.

Pēc lielā pārtikas cenu kāpuma pasaulē jau kādu laiku vērojams cenu kritums. Ar kādu laika nobīdi nu cenas plauktos uz leju sāk mainīt arī mūsu tirgotāji. Kritums gan nav straujš, atzīst Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, jo resursu cenas arī nav atgriezušās līmenī pirms diviem gadiem, turklāt jāaudzē algas.

Eksperte gan tūlīt brīdina, ka klimata un citu faktoru ietekmes dēļ cenas var atkal kāpt. Jo, kamēr pie mums daudzviet salā cietuši augļudārzi un jau tagad līdz ar gaidāmu deficītu būs vieta cenu kāpumam, piemēram, Spānijas zemnieki cieš karstuma un sausuma dēļ.