Pētnieki izveidojuši prioritāri nojaucamo upju aizsprostu sarakstu. Upju šķēršļu nojaukšanai būs pieejams arī atbalsts. Sarakstā kopumā iekļauti 70 objekti – aizsprosti, dzirnavu dīķu dambji, kā arī mazās hidroelektrostacijas, kuru saimnieki drīzāk varētu pieteikties zivju ceļu izbūvei, kas savukārt ir krietni dārgāka, nekā šķēršļa nojaukšana upē. Par šo sarakstu, kā arī par kādu piemēru – dambi Alūksnes upē, kuru kopš vasaras nav izdevies likvidēt iedzīvotāju iebildumu dēļ, plašāk ierakstā.

Valsts zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki Latvijas upēs identificējuši 70 zivju migrācijas šķēršļus, kuru nojaukšana ļautu būtiski uzlabotu zivju faunas stāvokli. Sarakstā iekļauti gan saimnieciski, gan nesaimnieciski aizsprosti upēs, taču liela daļa ir tieši mazās hidroelektrostacijas, stāta institūta vadošais pētnieks Didzis Ustups.

“BIOR” izvirzītajiem 70 būtiskākajiem upju aizsprostiem vēl noritēs priekšizpēte, lai rastu labākos risinājumus zivju migrācijai.

Lai arī, piemēram, Bejas dzirnavu dambis uz Alūksnes upes nav šajā sarakstā, to šovasar Pasaules dabas fonda īstenotā projektā bija plānots nojaukt, cerot, ka tas kļūs par pirmo piemēru, lai iekustinātu aizsprostu nojaukšanas kustību dažādās vietās Latvijā. Taču dambis joprojām ir upē.

No vēsturiskajām dzirnavām šajā vietā ir palikušas tikai drupas, bet aizsprosts ir avārijas stāvoklī, līdzās Bejas dambim rāda Alūksnes novada pašvaldības ezeru un upju apsaimniekošanas aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis.

Dambi nav izdevies vēl nojaukt, jo pašai būvei nav saimnieka, savukārt zeme apkārt dambim pieder vairākiem īpašniekiem, kam ir arī iebildumi pret konstrukcijas nojaukšanu.