Jaunam gadam iesākoties, cilvēki mēdz gan atskatīties un izvērtēt iepriekšējā gadā paveikto, gan izvirzīt jaunus mērķus, apņemšanās, sapņus un ieceres. Gada mērķu un plānu veidošana ir kā sava veida atskaites punkts, kaut kā sākums.

Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psiholoģe, psihoterapeite Inese Ruka-Jansone teic, ka mērķu noteikšana ir labs paņēmiens kā sevi motivēt augt un attīstīties, jo cilvēks pēc dabas ir slinks. Bet tai pat laikā viņa aicina būt saudzīgiem pret sevi, atrast laiku sev un izvērtē, vai šobrīd vēlies dzīvē uz priekšu skriet, vai apstāties, atrast miera un stabilitātes sajūtu. Psihoterapeite Inese Ruka-Jansone sarunā plašāk atklāj sarunā, kādēļ veselīgs egoisms ir tik svarīgs pašsajūtas stūrakmens.

Nereti cilvēki gada sākumam piešķir lielu nozīmi, liek lielas cerības, domājot, ka sāksies jauna dzīve. Raksta plānus, apņemšanās, mērķus. Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” psiholoģe, psihoterapeite Inese Ruka-Jansone uzsver, ka šogad ir rūpīgi jāapdomā, cik lielus mērķus vai plānus izvirzīt, jo nevar noliegt, ka mūs visus apkārtējā situācija ietekmē.

“Galvenais ir nesalīdzināt sevi ar citiem. Ja jūties ērti izvirzīt mērķus, tad tas ir jādara. Ja jūti, ka nevēlies, tad nevajag. Mērķu un plānu uzstādīšana ir labs paņēmiens, ka sevi motivēt augt un attīstīties. Cilvēks pēc dabas ir slinks. Un, ja motivācija nebūs, tad var ērti un slinkti turpināt dzīvot. Labi, ja varam izsapņot sapni, sapnī ieraudzīt mērķi, ko gribam sasniegt un sastādīt plānu kā to darīt. Svarīgi ir rūpīgi piestrādāt pie tā, lai plāns ir salikts pa maziem solīšiem, kurus ir reāli iespējams izdarīt, un, kuri no vienas puses izaicina, bet no otras puses ir pietiekami saudzīgi. Tas īpaši svarīgi ir šajā laikā, kad apkārt ir tik daudz spriedzes un neziņas. Apdomāt, vai vispār vajag vēl sev likt kādus mērķus, vai labāk padomāt par to kā šobrīd justies mierīgāk. Un varbūt šis ir mērķis un plāns, ko piepildīt tagad,” atzīst speciāliste.

Inese Ruka-Jansone stāsta, ka plānā ir būtiski likt ko tādu, kas pašam ir interesants, kas dod iespēju sevi nedaudz izaicināt. Plāns ir kā atskaites punkts. Tas dod stabilitātes sajūtu. Šobrīd daudziem stabilitāte ir sašūpojusies. Tas ļauj atgriezties pie pamat sajūtas, kas var dot stabilitāti.

Ļoti svarīgas ir fiziskās aktivitātes, būšana dabā. Pastaigas, neliela izvingrošanās ļauj sajust savu ķermeni. Fiziskas aktivitātes ne tikai ķermenim dod sparu un enerģiju, bet vairo arī emocionālo enerģiju un labsajūtu. Svarīgi ik dienas veltīt laiku sev. Katram mazam solītim, mirklim ir nozīme, jo cilvēks apzināti var radīt mazos mirkļus, kas veido lielo bildi.