Ir 1977.gads. Radioteātra galvenais režisors Viktors Zvaigzne iestudē Borisa Vasiļjeva  darbu „Nešaujiet baltos gulbjus”, kurā pats atveido galveno lomu. Domājot par ieraksta kvalitāti, Viktors pieaicina Imantu Skrastiņu, kurš arī piedalās izrādē, pavērot visu no malas ar režisora aci. Tas izdodas. Un no tā brīža Imants ir ne tikai Radioteātra aktieris, bet arī režisors.

 Neapšaubāmi, nospēlēto lomu ziņā Radioteātrī Imants ir aktieru topa visaugstākajā punktā.Lomas kā dzīpari satīti rakstainos kamolos, kurus mēs, Radioteātra ļaudis, ik pa laikam paritinām, lai pārliecinātos, ka krāsas kļuvušas vēl spēcīgākas, vēl sulīgākas.To pašu var sacīt arī par viņa iestudējumiem.

 Pārlapojot tos, redzam, ka zīmīga vieta viņa režisora biogrāfija ierādīta apjomīgiem darbiem, kur katra darba ierakstīto daļu skaits sniedzas pāri 10.

Minēšu tikai dažus seriālus: „Antiņš Amerikā meklē līgavu" - 17 daļas, „Dziesma mežam”- 14 daļas, „Emigranti”- 10 daļas, „Mūžības skartie”- 20 daļas, „Zelts”- 27 daļas, „Kuršu vikingi”  17daļas un vēl, un vēl…

Kāpēc seriāli? Imantam patīk fundamentāli darbi, kur varoņu dzīvēs var iedziļināties līdz pēdējam sīkumam. Un kā ir strādāt ar aktieriem tik apjomīgos ierakstos? Imants smejot atbild -„ļoti viegli”. Ar aktieriem daudz runājam pirms ieraksta par dažādām tēmām, līdz aktieris ir noskaņots uz vajadzīgās stīgas. Tas atraisās un ieraksts var sākties…Tālākais jau ir atkarīgs no skaņu režisora, kura loma ierakstā, pēc Imanta domām, ir viena no panākuma atslēgām. Un, protams, neviens ieraksts nav izticis bez Imanta „pipariņiem” un „sāls”.

Kā ar mīļākajiem aktieriem? Vai tādi ir bijuši? O, jā. Pēteris Liepiņš un  Uldis Dumpis allaž vēlējušies rakstīties pie Imanta.  Un, protams, Tālivaldis Āboliņš, kurš bijis viens no mīļākajiem režisora aktieriem.

Par vienu no sava režijas darba augstākajām virsotnēm, arīdzan veiksmēm, Imants  vērtē darbu pie Čaka „Mūžības skartajiem„ ar Eduardu Pāvulu. Pāvuls, kurš ne labprāt piedalījās Radio ierakstos, pie Imanta rakstās tādos apjomīgos darbos kā „Mūžības skartie” un „Dziesma mežam”.

Telefonsarunā ar Andreju Miglu, viņš Imantu raksturo tā:

Darbā apbrīnojami koncentrēts, labu humora izjūtu, respektā autora viedokli, spēj uzburt notikumus, prasmīgs darbā ar aktieri…

 Bet šodien skan fragments no „Zaļās pļavas.”