LSM ziņās: Gunāram Astram – 90; Gļebs Panteļejevs veido pieminekli, top grāmata un filma

Šodien, 22. orktobrī, 90 gadu apritētu Latvijas brīvības cīnītājam, nacionālās pretošanās kustības simbolam Gunāram Astram. Viņš nodzīvoja tikai 56 gadus, gandrīz 20 no tiem pavadot padomju impērijas cietumos.Tie sadragāja viņa veselību, bet viņa stipro garu nesalauza. Astra mūžībā aizgāja 1988.gadā, viņa nāves patiesie iemesli joprojām ir neskaidri.Šodien Okupācijas muzejs tiešsaistē rīkos Gunāra Astras piemiņas pasākumu. Tas būs kā ievads plašākam pasākumu ciklam, kas turpināsies šī gada nogalē un nākamgad.

Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu Gunāra Astras dzimšanas dienā rīko piemiņas pasākumus. Šogad stingro ierobežojumu dēļ pasākums notiks tiešsaistē Zoom platformā. Pasākuma dalībniekus uzrunās Gunāra Astras brālis Leons Astra, brīvības cīnītājs Jānis Rožkalns, teoloģijas doktors Guntis Kalme un vēsturnieks Gints Apals. Gunāra Astras vēstuļu fragmentus lasīs aktieris Ēriks Vilsons.

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs savukārt jau pabeidzis darbu pie Astram veltītā pieminekļa izveides, ko plānots uzstādīt līdz šī gada beigām. Tas atradīsies zīmīgā vietā - pie kādreizējās LPSR Augstākās tiesas ēkas, kur savulaik Astru notiesāja. Šobrīd tur atrodas Rīgas apgabaltiesa.

Lai arī veltīts Astras personībai, piemineklis iecerēts kā simbolisks vispārinājums, kas atklās, ka tieši gara spēks ir tas, kas maina arī fizisko pasauli. Pieminekli veidos divi pamatelementi – vertikāle, kas simbolizē nesalaužamu garu, un horizontāle, kas atspoguļo, kā ar gara spēku var paveikt reālus darbus. Stāsta Gļebs Panteļejevs.

Gunāru Astru īpaši pieminēs arī 15.decembrī, kas ir diena, kad viņš tiesā teica savu leģendāro "Pēdējo vārdu", kas joprojām ir viena no nozīmīgākajām politiskajām runām Latvijas valsts vēsturē. Šajā dienā Nacionālajā bibliotēkā notiks saruna par pretestību un Latvijas valstiskumu ne tikai vēstures, bet arī šodienas kontekstā, stāsta Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.

Publicista Arņa Šablovska sakārtojumā top arī Gunāra Astras "Pēdējais vārds", kas būs lasāms piecās valodās – latviešu, angļu, vācu, franču un krievu – un ko papildinās vēsturnieka Ginta Apala komentārs, kā arī zemsvītras paskaidrojumi.

Jau ir gatavs scenārijs arī spēlfilmai "Pēdējais vārds", ko īstenot iecerējuši režisors Armands Zvirbulis un scenārija autors Lauris Gundars. Filmas centrā – Gunāra Astras tiesas prāva 1983.-ajā gadā, bet – kā uzsver Lauris Gundars – filma – lai arī balstīta patiesos notikumos, tomēr nebūs biogrāfisks vēstījums.

Par Gunāru Astru jau sarakstītas piecas grāmatas, bet kā sarunā ar Kultūras Rondo atzina vēsturnieks Gints Zelmenis – joprojām nav tapusi fundamentāla visaptveroša viņa biogrāfija, un tas ir svarīgs uzdevums, kas ir jāpaveic vēsturniekiem.