Sejas izteiksme. Jēkaba Kazaka 1916.gada "Pašportrets melnā”

Sākam 10 ierakstu sēriju "Sejas izteiksme. Desmit pagājušā gadsimta spilgtākie portreti Latvijas mākslā". Pirmais stāsts par Jēkaba Kazaka 1916.gada „Pašportretu melnā”. Komentē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore un Jēkaba Kazaka daiļrades pētniece Dace Lamberga.

„Šajā pašportretā, kurā Kazaks sevi ietērpis melnā uzvalkā ar melnu kaklasaiti un baltu kreklu, mākslinieks vēl meklē savu rokrakstu. Te vairāk jūt vecmeistaru ietekmi, nekā viņa vēlāko interesi par formu sintēzi,” raksturo Lamberga. Darbā jūtami 17.gadsimta baroka glezniecības iespaidi, ko Kazaks bija guvis Ermitāžā, pa ceļam uz Penzu.

Nedēļas beigās durvis vērs grandioza portretu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. To veido vairāk nekā tūkstotis eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas. Latvijas Radio tuvākajās divās nedēļās programmā „Labrīt” un raidījumā „Kultūras rondo” iepazīstina ar desmit portretu izlasi, kas simboliski raksturo Latvijas mākslu cauri desmitgadēm.

Kazaks nodzīvoja ļoti īsu mūžu - tikai 25 gadus, un mira ar tuberkulozi. Viņa daiļrade saistās ar Pirmā pasaules kara laiku un ar pirmajiem Latvijas neatkarības gadiem - tas ir saspringts laiks, ko pavada neziņa par nākotni, stāsta Lamberga.

Kazaka „Pašportrets melnā” top Krievijas vidienē, Penzā, kur Pirmā pasaules kara laikā uzturas daudzi jaunie latviešu mākslinieki - arī Valdemārs Tone, Konrāds Ubāns, Romāns Suta.

Savā dienasgrāmatā Kazaks raksta, ka šo „pašportreju” viņš uzgleznojis trīs dienu laikā. „Es iepazinos, gan tikai pēc reprodukcijām, ar vecajiem meistariem, un viņu apgarotajā gleznošanas veidā es ieraudzīju to, pēc kā velti meklēja Manē audzinātās paaudzes,” mākslinieks rakstījis. Kazākam impresionisms nav bijis pieņemams, „tādēļ visa mana mīlestība pievērsās vecajiem meistariem, un ar neatlaidīgu darbu es centos izravēt visu, kas likās nejaušs un lieks”.

„Šajā darbā Kazakam raksturīgi tas, ko viņš izmanto arī vēlāk - izceļ seju, ieskicē rokas, bet pārējais viņam dažkārt nav svarīgs,” akcentē Dace Lamberga.