Ciklā "Sejas izteiksme. Desmit pagājušā gadsimta spilgtākie portreti Latvijas mākslā" ieskatīsimies kādā 50. gadiem raksturīgā tendencē, kad mākslinieka diplomu Rīgā ieguva jaunekļi, kas bija karojuši Padomju armijā. Valerians Formozovs bija viens no viņiem.

Ar Valeriana Formozova diplomdarbu „Akadēmiķa Teodora Zaļkalna portrets”, kas gleznots 1952.gadā un tūdaļ pat eksponēts arī Maskavā, PSRS  Mākslas akadēmiju audzēkņu diplomdarbu vissavienības izstādē., iepazīstina viens no 20.gadsimta portretu  izstādes kataloga veidotājiem Pēteris Bankovskis.

3. novembrī durvis vērs grandioza portretu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. To veido vairāk nekā tūkstotis eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas. Latvijas Radio programmā „Labrīt” un raidījumā „Kultūras rondo” iepazīstina ar desmit portretu izlasi, kas simboliski raksturo Latvijas mākslu cauri desmitgadēm.

„Diezin vai kāds mūsdienās Latvijā zina tādu gleznotāju Formozovu. Taču, beidzoties Otrajam pasaules karam, diezgan daudzi jaunieši, kas bija karojuši Padomju armijā, dažādu iemeslu pēc nonāca Latvijā, un viens otrs no šiem jaunekļiem tika uzņemts Mākslas akadēmijā,” stāsta Pēteris Bankovskis.

Valerians  Formozovs dzimis 1921.gadā Ņižņijnovgorodas apgabalā, toreiz to sauca Gorkija. Turklāt dzimis pareizticīgā mācītāja ģimenē. No agras bērnības ticis pamanīts, ka puisis ir talantīgs zīmētājs un viņš iestājies vietējā mākslas skolā.

1941.gadā sākās Vācijas un Krievijas karš, Padomju Savienībā to dēvēja par Lielo Tēvijas karu un jaunais cilvēks 20 gadu vecumā nonāca armijā, 447.artilērijas pulka izlūkbataljonā, dienēja līdz kara beigām, piedalīdamies kaujās, sākot no Brestas un beidzot šausmīgajās kaujās, kas notika Austrumprūsijā, cīnoties ap Kēnigsbergu.

„Varam tikai  iedomāties, ko jaunietis piedzīvoja, pārdzīvoja un ko pats sastrādāja nežēlīgajās cīņās, kas notika Kēnigsbergā. Tāds traumēts un kara nomocīts viņš te parādījās un tika uzņemts Latvijas mākslas akadēmijā, mācījies pie profesoriem Eduarda Kalniņa un Jāņa Roberta Tilberga,” iepazīstina Pēteris Bankovskis.

Valerians Formozovs uzgleznoja kā diplomdarbu reālistiskā manierē Latvijas PSR Augstākās padomes deputāta, vēlāk PSRS tautas mākslinieka ar Darba Sarkanā karoga ordeni apbalvotā tēlnieka Teodora Zaļkalna portretu. Tajā atainots Teodors Zaļkalns savā darbnīcā pie figurālās kompozīcijas, kura pašlaik top, ar vērtējošu skatienu raugās uz darbu, tērpies baltā, spodrā halātā. Portretēšanas brīdī Zaļkalnam ir 76 gadi.

„Var jautāt, kāpēc šis krievu jaunais gleznotājs savam diplomdarbam izvēlas šo tēmu? Hipotētiski var izteikt domu, ka jauniešiem, kas bija dzīvojuši Staļina laikos Krievijā, iespējams tāda inteliģenta, kulturāla cilvēka tēls saistījās ar tādu sirmu vecīti. Varbūt, tāpēc tapa šāds portrets. Iespējams, ka tam puisim nebija tādas degsmes slavināt režīmu vai taisīt lielas masu kompozīcijas, uz kurām varbūt viņš nemaz nebija spējīgs,” uzskata Pēteris Bankovskis.

Formozovu jau 1953.gadā jau uzņēma Latvijas PSR  Mākslinieku savienībā, līdz 1956.gadam , līdz  tā saucamajam Hruščova atkusnim, tika mēģināts sadzīvot ar  tiem no Krievijas atbraukušajiem māksliniekiem, bet daudzi, tai skaitā arī Formozovs,  atnāca, padzīvoja, neiejutās un aizbrauca. Var teikt, ka latviešu mākslas vēsturē viņi nekādas pēdas nav atstājuši, bet Latvijas mākslas vēsturē mēs viņus izdzēst nevaram.  Tā ir viena raksturīga 50.gadu pirmās puses mākslas epizode.