Sejas izteiksme. Viļa Rīdzenieka "Mātes" portrets

Ciklā "Sejas izteiksme. Desmit pagājušā gadsimta spilgtākie portreti Latvijas mākslā" stāsts par fotogrāfu Vili Rīdzenieku, kuru vislabāk zinām ar vienīgo Latvijas valsts proklamēšanas fotogrāfiju Nacionālajā teātrī 1918.gada 18.novembrī, bet izstādē iepazīsim arī kā izcilu portretistu.

„Vilis Rīdzenieks bija izcils portretists, un viņa kā portretista darbība pārsvarā ir saistīta ar leģendāro fotosalonu „Klio”. Protams, viņš ne tikai fotografēja pazīstamus kultūras cilvēkus salona vidē, bet viņa kontā ir arī vairāki par mākslinieciskiem uzskatāmi portreti, kuru latiņa ir augstāka par ierindas salona portretu,” stāsta fotogrāfijas pētniece Katrīna Teivāne-Korpa, kura pašlaik raksta grāmatu par Vili Rīdzenieku.

3. novembrī durvis vērs grandioza portretu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā. To veido vairāk nekā tūkstotis eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas. Latvijas Radio programmā „Labrīt” un raidījumā „Kultūras rondo” iepazīstina ar desmit portretu izlasi, kas simboliski raksturo Latvijas mākslu cauri desmitgadēm.

Izstādē „Portrets Latvijā” Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja galvenajā ēkā apskatāmi vairāki Viļa Rīdzenieka portreti. To vidū - arī 1920.gadā tapušais „Mātes” portrets, kurā redzama komponista Emīla Dārziņa māte sērās.

„Tas ir pēckara laiks, laiks pēc brīvības cīņām, un šī fotogrāfija simboliski rezonē ar šo periodu. Šis portrets ir kļuvis par mātes sēru arhetipisku attēlojumu Latvijas fotomākslā,” stāsta pētniece.

Šī Rīdzenieka fotogrāfija, kas plaši izstādīta un daudzkārt reproducēta vietējā presē, 1928.gadā iegūst „Grand Prix” arī izstādē Vimbldonā, Anglijā un kļūst par vienu no starptautiski zināmākajiem fotogrāfa darbiem.