Siguldā, pašā Gaujas krastā, 28. aprīlī durvis vērs unikāla ekspozīcija “Gaujas plostnieka stāsts”, ko izlolojis siguldietis, leģendārais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics. Tā vēsta par Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautu senu arodu – koku pludināšanu. Ekspozīciju veido gan āra vidē skatāmi objekti, gan izglītojoši stāsti, ko var iepazīt divās plostnieku mājiņās, kas izgatavotas speciāli šim projektam.

"Te ir visa tā saimniecība, kas iežogota līdz pat tam tālākam," tas ir Māris Mitrevics, ekspozīcijas iniciators un veidotājs, arī leģendārais dabas aizsardzības inspektors, kas mani sagaida pie ekspozīcijas vārtiem.

Ekspozīcija sastāv no Gaujas krastā izveidota plosta, uz kura ir divas plostnieku mājiņas un tām pa vidu arī ugunskura vieta, kur tapa zupa vai tēja plostniekiem. Ja mājiņu nebūtu, tas būtu tikai Gaujas plosts, bet ar mājiņām virsū to jau sauc par Gaujas astes plostu.

Vienā no mājiņām var uzzināt visu par Gaujas plostnieku vēsturi un darbību. To atspoguļo pie sienas redzamie stendi ar aprakstiem, zīmējumiem un fotogrāfijām. Jau pašā ievadā skatītājs tiek iepazīstināts ar plostnieku galvenajiem amatiem, un tie ir pludinātājs, plostnieks, plenētājs un enkurnieks, kā arī ar Gaujas plostnieku vārdnīcu, kas ir ļoti svarīga, lai saprastu šī aroda specifiku, un arī ļoti savdabīga.

Posmus, no kā sastāv plosts, sauc par plēnēm. Priekšējo pleni sauc par galviņu, bet aizmugurējo – par asti. Uz pirmās plenes braucošais un ar drigalku jeb airi strādājošais plostnieks ir malacis, bet aizmugurējais ir korņiks, kurš ir arī galvenais, jo viņš labāk redz Gaujas līkumus.

Kur sēja plostus un kāds bija to ceļš līdz galamērķim, kā darbojās krautuves, kā kokmateriālus šķiroja, kā 19. un 20.gadsimta mijā uzbūvēja kanālu sistēmu no Gaujas līdz Rīgai – par to visu izsmeļoši vēsta ekspozīcija, ir atsevišķs stāsts arī tieši par astes plostu.

Vienā no stendiem ir personiskāks stāsts par pašu Māri Mitrevicu, kurš plostnieka pieredzi iepazina jau vidusskolas gados, bet pēc akadēmijas beigšanas 1964.gadā tika pieņemts darbā par meistaru Gaujas pludināšanas iecirknī. Pastrādāja gan ļoti maz, jo Latvijā ap šo laiku arī beidza pludināt kokus.

Otrajā mājiņā var apskatīt dažādus plostnieka darba piederumus – ķekšus, kantāķus, drāšu šķēres un citus, kā arī ielūkoties plostnieka mītnē ar dzelzs atsperu gultu, galdiņu, koferi sausajām drēbēm un citiem ikdienas priekšmetiem.

Ārpus mājiņām āra vidē savukārt ikvienam ir iespēja iemēģināt savu roku plostnieka prasmēs. Piemēram, pastrādāt ar viņa galveni darbarīku – ķeksi.

Ekspozīciju "Gaujas plostnieku stāsts" atklās ceturtdien, bet plašākai publikai tā būs pieejama no sestdienas, 30.aprīļa. Maijā tā būs skatāma tikai sestdienās un svētdienās, bet no jūnija – arī katru darba dienu.