Lai arī vairāki šīs vasaras festivāli finansiālu un arī ētisku iemeslu dēļ ir atcelti, kopumā šogad atkal gaidāma ar festivāliem ļoti pārbagāta vasara. Pēc divu gadu pandēmijas raisītās klusuma pauzes festivāli atkal aptvers visu Latviju un to žanriskais spektrs būs ļoti daudzveidīgs. Pamatā darbību turpinās jau pazīstamie festivāli, jaunpienācēju šovasar būs visai maz.

Izmaiņas organizatoru plānos visvairāk ir skārušas tādus Latvijā notiekošus festivālus, kuru organizēšanai būtiska finansiālā atbalsta daļa nāca no Krievijas fondiem un uzņēmējiem.

2019.gadā ar milzīgu vērienu sevi pieteica starptautiskais mūzikas festivāls "Rīga – Jūrmala", Latvijā piedāvājot pasaules augstākās klases orķestru un mūziķu parādi. Arī tā skatītāju auditorija tālu pārsniedza vietējo mūzikas mīļotāju publiku. Pēc tam divus gadus festivāla ieceres nobremzēja pandēmija, bet šovasar tas bija iecerēts sevišķi grandiozs.

Četras dienas pēc Krievijas kara sākuma Ukrainā festivāla rīkotāji nāca klajā ar lēmumu, ka festivālu atceļ. Kā atzīst festivāla administratīvā projektu vadītāja Madara Kalme – tas nebijis viegls lēmums, bet šādas cilvēciskas traģēdijas laikā viņi neredzējuši veidu, kā turpināt.

Šobrīd festivāla rīkotājiem vēl jāizpilda saistības pret festivālā iesaistītajām dažādajām pusēm, un tiklīdz tas būs izdarīts, finanšu līdzekļi tiks novirzīti palīdzībai Ukrainai.

Aprīļa vidū ar ziņu par pasākuma pārcelšanu no šī uz nākamo gadu paziņoja trešās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles rīkotāji. Bija plānots, ka tajā piedalīsies vairāk nekā 60 mākslinieku no dažādām valstīm, radot darbus par tēmu "Cieņas vingrinājumi", skaidro biennāles pārstāve Krista Luīze Priedīte. Lai arī lielā izstāde pārcelta uz nākamo gadu, arī šovasar biennāle tomēr piedāvās atsevišķu programmu, pie kā tieši pašlaik strādā tās rīkotāji.

Karš Ukrainā ir arī iemesls, kādēļ sadarbības partneri šogad mēdz atteikt finansējumu citkārt atbalstītiem festivāliem, uzskatot, ka kultūras un izklaides projekti šobrīd nav prioritāte. Tāpat pasākuma rīkotāji saskaras ar to, ka viesmākslinieki mēdz baidīties par savu drošību, uzskatot, ka karš Latvijai ir pārāk tuvu. Ar šīm problēmām saskāries, piemēram, Bauskas kantrī mūzikas festivāls, kas arī šovasar atcelts, skaidro organizators Mārtiņš Jātnieks-Borkovskis.

Taču kopumā pēc divus gadu pandēmijas raisītas klusuma pauzes vasara solās būt festivāliem ļoti bagāta. Vasarā atkal notiks Rīgas festivāls, Rīgas Operas festivāls, festivāls "Rīgas Ritmi", starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". Arī festivāli "Liepājas vasara", "Saldus saule", Valmieras vasaras teātra festivāls, Ineses Galantes rīkotais "Summertime" Jūrmalā, "Sansusī" Aknīstē, "Laba daba" Līgatnē un daudzi citi.

Ļoti bagātīgs šogad būs Cēsu mākslas festivāla piedāvājums – paši galvenie notikumi būs divas lielas izstādes un divi ļoti īpaši muzikāli notikumi, stāsta festivāla direktors Juris Žagars.

Rekordbudžetu mākslinieku honorāriem šogad tērē Positivus festivāls, kas pēc 13 gadiem Salacgrīvā šovasar pārceļas uz Rīgu, Lucavsalu. Vietas maiņai ir saimnieciski aprēķini, jo Rīgā festivālam ir iespējas piesaistīt vairāk apmeklētāju, arī ārzemnieku, skaidro Positivus festivāla rīkotājs Ģirts Majors.

Pandēmijas laiks ir izdarījis savas korekcijas cilvēku paradumos, un daļa pret kultūras un izklaides pasākumiem izturas rezervētāk nekā pirmspandēmijas laikā, tomēr festivālu rīkotāji nekādus lielos riskus saistībā ar šīs vasaras festivālu apmeklējumu nesaskata un, līdz ar vasaru, cer uz cilvēku intereses kāpumu.