Tulkošanas fenomens Raiņa un Aspazijas mājas pasākumā Ivara Šteinberga lekcijā

Raiņa un Aspazijas māja turpina pasaules literatūrai veltīto pasākumu ciklu. Ja pirms pandēmijas tās bija klātienes sarunas par dažādiem tematiem, tad kopš šī gada sākuma tās ir tiešsaistes lekcijas, kas notiek reizi divos mēnešos. 25. marta vakarā kārta būs lekcijai par tulkošanas vēsturi, attīstību un nozīmi, ko piedāvās literatūrzinātnieks, dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs. Viņa lekcijā aptvertais tematu loks pierādīs, ka tulkošana ir daudz plašāka un ietekmīgāka kultūrvēsturiska parādība nekā mums pirmajā brīdī var šķist.

Lielāko daļu no tā sauktās "pasaules literatūras" mēs lasām tieši kā tulkojumus. Īpaši neiedziļinoties, šķiet, ka tie ir pēc iespējas precīzi oriģinālo tekstu atveidojumi latviešu vai kādā citā valodā. Izrādās, tik vienkārši nebūt nav, tulkojumi ir daudz ietilpīgāki dažādās nozīmēs, ne velti, lai tos pētītu, izveidota pat patstāvīga akadēmiska disciplīna – tulkojumzinātne.

Kā tad īsti var formulēt, kas ir tulkojums – skaidro Ivars Šteinbergs, kura lekcijā šis fenomens arī būs uzmanības centrā.

"Tulkošanas teorijā mūsdienās jau par tādu diezgan pašsaprotamu lietu iztver to, ka nav īsti iespējams tāds tīrs, uzticīgs tulkojums un ka mēs nevarm runāt par kaut kādu ekvivalenci. Drīzāk mums ir jāskatās uz to, kādā kultūras un sabiedrības kontekstā strādā tulkotājs vai tulkotāja, un tad jāpēta, kādā mērķa valodas ietvarā teksts tiek ietulkots, jo tas ir tas, kas lielā mērā nosaka, kāds tas tulkojums būs,"atzīst Ivars Šteinbergs.

Proti, tulkojums neizbēgami atspoguļo konkrēto laiku, kādā top: sabiedrības normas, ideoloģiju un dažādus citus kontekstus. Tas nozīmē, ka, arī piemēram, tulkojot Homēra ''Odiseju'' katra laikmeta tulkotāji vai tulkotājas tai neizbēgami piešķirs sava laika, savu tradīciju, savu dzīves modeļa vaibstus.

"Es lekcijā pieminēšu Emīlijas Vilsones tulkojumu Homēra ''Odisejai'', kur viņa apzinās to, ka viņa ir pirmā sieviete, kas šo darbu ir tulkojusi, jo tradicionāli visi Homēra tulkojumi angļu valodā vienmēr ir bijuši vīriešu veikti. Un tad viņa, apzinoties šo te savu pozīciju, arī šo te tulkojumu raksta," stāsta Ivars Šteinbergs. "Es neteiktu, ka tas ir tāds kareivīgi feministisks tulkojums, bet tajā ir detaļas, kas izceļ dzimumu nevienlīdzību, šķiru nevienlīdzību, kas nekautrējas parādīt šos lielos, heroiskos varoņus un mītiskās figūras kaut kādā neglaimojošā gaismā, izejot no tā, kā tas oriģinālā ir."