Ukrainas kara bēgļiem šogad aktīvi palīgā devās Latvijas nevalstiskās organizācijas un biedrības, kam jau iepriekš bija uzkrāta pieredze, atbalstot cilvēkus, kas nonākuši grūtībās. Viena no tām - "Mūsu ligzda" Saldus novada Ezerē. Biedrības vadītāja Raina Boguža ir mamma pieciem bērniem un vecmāmiņa pieciem mazbērniem, bet tagad viņas rūpju lokā nonākuši arī ukraiņu bērni Latvijā un pat bērni kara izpostītajā Ukrainā. Rubrikā „Kara bērni” devāmies ciemos pie Rainas uz leišmali.

Ezeres pašvaldības ēkā Saldus novadā pie pašas Lietuvas robežas daži otrā stāva kabineti šobrīd patiešām vairāk atgādina mantu noliktavas. Arī mūsu viesošanās brīdī pa kāpnēm ceļo maisi un kastes. Pašadītu cimdu un zeķu kaudzes, apavi, higiēnas preces, burciņas ar marinētām sēnēm, visam pa vidu - sarkans motorzāģis.

Rainas Bogužas kabinetā uz plaukta stāv Ukrainā saņemtā pateicības dāvana - zili dzeltenām puķēm apgleznota vāze, kā izrādās - tanku šāviņa čaula. Viņa zinājusi, ka redzēt kara postījumus Ukrainā būs emocionāli smagi. Tomēr, ka tik ļoti…

Jau pirms Ukrainas kara Rainas Bogužas izveidotā biedrība "Mūsu ligzda" palīdzēja Saldus novada maznodrošinātajiem iedzīvotajiem, bet kopš marta sākuma – arī ukraiņu bēgļiem. Karam sākoties, viņa kļuva arī brīvprātīgo bēgļu koordinatori, organizēja šoferus, kas brauca uz robežu pretim ukraiņiem.

Tieši tādu cilvēku dēļ kā Raina Saldus novads ir kļuvis par ukraiņu bēgļu uzņemšanas veiksmes stāstu valsts mērogā. Viņiem atrastas jaunas mājas, darbs, skolas un bērnudārzi bērniem. Šobrīd novadā uzturas ap divi simti, bet aktīvu atbalstu saņem 120 – 130 ukraiņi. Tostarp sievietes ar bērniem, kuru vīru likteņi varētu kļūs skaidrāki tikai pēc kara. Maija vidū sāka iebraukt arī pilnas ģimenes, kas tika ārā no Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā.

Mēs ar Rainu dodamies uz Saldu apciemot Harkivas apgabala iedzīvotāju Marinu, kas Latvijā cauri Nīderlandei ieradās kopā ar meitu Aleksandru, un jau šeit dzemdēja dēlu Timuru.

Kāds ir šis stāsts, es jums izstāstīšu bez kameras, saka Raina.