Šis ir noslēdzošais ieraksts stāstu sērijā par cilvēkiem ar invaliditāti, kuri meklē darbu. Kristīne Zapoļska ir meitene ar augstāko izglītību speciālajā pedagoģijā un logopēdijā, kuras sapnis būtu kļūt par auklīti kādam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Taču mēnesi sekojot Kristīnes centieniem iegūt darbu, jāsecina – darba devēju bailes no cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir tik lielas, ka teju vienmēr, uzzinot par Kristīnes nedzirdību, tālākas ziņas no darba devējiem saņemt vairs neizdodas, arī meklējot apkopējas darbu.

Kristīne Zapoļska ir jauna sieviete ar augstāko izglītību speciālajā pedagoģijā un logopēdijā, kuras sapnis būtu kļūt par auklīti kādam bērnam ar funkcionāliem traucējumiem. Taču mēnesi sekojot Kristīnes centieniem iegūt darbu, jāsecina – darba devēju bailes no cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem ir tik lielas, ka teju vienmēr, uzzinot, ka Kristīne nedzird, tālākas ziņas no darba devējiem saņemt vairs neizdodas, pat meklējot apkopējas darbu.

Gatavojoties "Dod pieci!" labdarības maratonam, Latvijas Radio Ziņu dienests jau oktobrī uzrunāja trīs dažādus cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti, kuri meklē darbu un kuri bija ar mieru vairāku nedēļu garumā ļaut šajā procesā ieskatīties arī žurnālistiem. Šīs sadarbības mērķis bija noskaidrot, ar kādiem šķēršļiem šie cilvēki sastopas darba tirgū.

Latvijas Radio jau stāstīja par sabiedriski aktīvo Viesturu, kurš muguras traumas dēļ gadu ir ratiņkrēslā. Tāpat par Robertu, kuram jāsadzīvo ar atmiņas zudumiem.

Kristīnei Zapoļskai ir dzirdes traucējumi kopš dzimšanas. Viņa gan ir apguvusi arī latviešu sarunvalodu. Taču ne vienmēr „nepiešauta” auss var saprast visu, ko viņa saka. Tā kā Latvijas Radio žurnālists nepārzina zīmju valodu, savukārt Kristīnei ne vienmēr izdodas visu nolasīt no lūpām, šajā ierakstā saziņa starp žurnālistu un Kristīni notiek ar surdotulka - Rolanda Brikmaņa, Latvijas Nedzirdīgo savienības rehabilitācijas centra sociālā darbinieka palīdzību. Viņš ikdienā nodarbojas ar atbalstu darba meklētājiem ar dzirdes traucējumiem. Rolands bija arī līdzās stāsta varonei no novembra vidus līdz decembra vidum, kad Latvijas Radio tikās ar Kristīni un kopā meklēja darbu.

Sieviete vairākkārt uzsver, ka ir pilnvērtīga sabiedrības locekle, tāda pati, kā visi citi, taču nenoliedz – sabiedrība baidās pieņemt cilvēkus ar dzirdes traucējumiem un pilnīgi ierasta ir situācija, ka uzzinot par dzirdes traucējumiem, atbildes īsziņas vairs neseko. Arī neskatoties uz to, ka viņa ieguvusi augstāko izglītību.

„Man ir Latvijas Universitātē iegūts profesionālā bakalaura grāds speciālajā pedagoģijā un logopēdijā,” saka Kristīne un piebilst, ka vēlētos atrast darbu par audzinātāju, auklīti vai skolotāja palīgu.

Šobrīd Kristīne bez darba ir aptuveni gadu. Studijas aizņēmušas lielu daļu viņas laika un šobrīd dzīvē ir brīvāks brīdis. Skolaslaikā viņa gāja arī mākslas skolā. Līdzšinējā darba pieredze – pārdevēja palīdze, apkopēja, virtuves palīdze. Viņa arī bijusi auklīte bērnudārzā un strādājusi arī pie privāta darba devēja. Tieši šo darbu viņa visvairāk arī grib darīt – strādāt ar bērniem – par auklīti vai audzinātāju. Taču viņa saprot, ka ir liela iespēja, ka darbu šajā jomā atrast neizdosies, tāpēc Kristīne domā pieteikties arī apkopējas darbam.