Kad darbu uzsāka aizvadītās valdības pirmā veselības ministre Ilze Viņķele no Attīstībai/Par!, viņa paziņoja – ministrijas galvenā prioritāte būs psihiskās veselības uzlabošana. Viņķeli nomainīja partijas biedrs Daniels Pavļuts, bet nu – līdz ar jaunu ministrijas politisko vadību, pie veselības ministrijas stūres sēdusies bezpartejiskā, bet Apvienotā saraksta virzītā Līga Meņģelsone. Vai patiesi ir manāms, ka aizvadītajā valdībā veselības prioritāte bijusi psihiskā veselība un kam īpašu uzmanību plāno pievērst jaunā nozares ministre?

Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele par sava darba prioritāti noteica psihiskās veselības jomas sakārtošanu. Viņķele skaidro – šo tēmu izvēlējusies, jo redzējusi stigmatizāciju, pieejamības trūkumu un virkni nerisinātu problēmu. Viņķele uzskata, ka pirmais ieguvums bijis jau tas vien, ka šis jautājums atklāti nosaukts par prioritāti. Proti, sākusies cīņa ar stigmu. Tagad, atskatoties uz aizvadītās ministrijas paveikto, Viņķele min arī konkrētas lietas, kuras bez psihiskās veselības kā prioritātes, nebūtu notikušas. Piemēram, ir apstiprināti vairāki psihiskās veselības plāni.

Viņķele gan saka – pa īstam šo plānu „augļus” nav paspējusi piedzīvot. Viņķeli 2021. gada sākumā amatā nomainīja partijas biedrs Daniels Pavļuts, kurš uzskata – arī viņš psihisko veselību turpinājis uzturēt kā prioritāti, līdzās onkoloģijas un veselības aprūpes digitalizācijas jautājumiem.

Taču daudz detalizētākus konkrētos jauninājumus un uzlabojumus māk uzskaitīt Marta Krivade. Viņa bijusi abu aizvadītās valdības veselības ministru padomniece nozares politikas plānošanas jautājumos. Krivade uzskata – droši var teikt, ka psihiskās veselības jautājumi bijuši prioritāri.

Krivade darbu ministrijā gan beigusi, bet par ministrijas nākotnes darbiem sauc atbalsta vairošanu bērniem ar psihiskās veselības problēmām. Tāpat jāveido jaunas specializētas programmas cilvēkiem ar ēšanas traucējumiem, kā arī jānodrošina, ka pilngadību sasniegušie jaunieši nepaliek bez atbalsta. Un visnotaļ atzinīgus vārdus par psihiskās veselības attīstību pēdējos gados pauž arī nozare. Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs, psihiatrs Māris Taube vērtē – lai arī ļoti nepieciešams sakārtot smagu hronisku pacientu ārstēšanu, kā arī mazināt aizspriedumus gados vecākās sabiedrības daļā, taču neskatoties uz to, ir manāms, ka aizvadītajos gados psihiskajai veselībai kopumā sniegts ievērojams atbalsts.