Labdarības maratonā „Dod pieci!” šogad runājam par vardarbības ģimenē mazināšanu. Valsts probācijas dienesta speciālisti stāsta, ka sabiedrība mūsdienās ir neiecietīga pret vardarbīgu izturēšanos, kas tiek vērsta pret bērnu. Tāpēc bērni nav visbiežākie vardarbības ģimenē upuri. Tomēr prokuratūrā kriminālvajāšanas uzsākšanai kopš pērnā gada sākuma līdz šī gada septembra beigām saņemta 101 krimināllieta par cietsirdīgu un vardarbīgu izturēšanos pret bērniem. Latvijas Radio tikās ar māti, kurai tiesa atzina vardarbīgu izturēšanos pret bērnu.

Sieviete ir gatava publiski stāstīt par savu dzīvi, pieredzēto, zaudēto un nožēloto, lai citi vecāki neatkārtotu viņas kļūdas. Probācijas klientei, kā to dēvē Valsts probācijas dienests, šodien stāstā ir cits vārds. Viņa vēlējās sevi saukt par Zani. Un viņai balss arī ir mainīta.

Zane audzina divus bērnus – četrpadsmitgadīgu meitu un dēlu, kuram ir septiņi gadi. Bet tie nav viņas vienīgie bērni.

“Man ir vēl viens bērns, bet viņš ir pie audžuģimenes. Es cīnos par savu dēlu, lai atgriežas ģimenē. Tur es pati biju vainīga. Jo es viņu nevarēju saprast,” stāsta sieviete.

Zane bija attiecībās ar vīrieti, no kura viņai ir meita. Attiecības pasliktinājās, bet to vietā uzplauka jūtas pret citu vīrieti. Zane palika stāvokli. Ar dēliņu vēderā viņa tomēr atgriezās pie meitas tēva, jo jūtas jaunajās attiecībās bija mainījušās. Meitas tēvs viņu pieņēma, apprecēja un dēliņu uztvēra kā savu. Vēlāk nāca pasaulē vēl viens dēls.

Savukārt vīrietis, no kura Zanei ir vidējais bērns, pēc viņas teiktā, bija nikns un vēlējās atņemt bērnu. Zane stāsta, ka rezultātā bērniņš nepilna pusotra gada vecumā tika aizvests uz bērnunamu Kapseļu ielā Rīgā. Kad viņam bija jau divi gadi, puiku ievietoja audžuģimenē.

Kad dēls varēja atgriezties pie Zanes, viņa pret puiku izturējās citādāk nekā pret pārējiem saviem bērniem: “Es nevarēju ar viņu saprasties. Tas izpaudās tā, ka viņš gribēja pie manis nākt, kaut vai samīļoties, vai kaut kādā citā veidā… Tad es viņam vienmēr teicu –  tu esi jau liels, es tevi tik lielu neapmīļošu. Tad viņš jautāja, kāpēc var nākt māsa un brālis. Tad es viņam paskaidroju, ka ļoti maziņš ir brālis, viņš ir bēbis, tāpēc arī es viņu vairāk mīļoju.”

Tad Zane pieļāva kļūdu, ko tagad nožēlo. Viņa dēliņu atdeva audžuģimenei.