Situācija Ukrainā esošajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES) ir dramatiska un rada ļoti reālus riskus. To intervijā Latvijas Radio atzīst Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās, tostarp Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā (IAEA) Katrīna Kaktiņa. Viņa norāda, ka pašlaik ir grūti prognozēt, vai uz Zaporižjas AES tuvākajā laikā izdosies nosūtīt aģentūras ekspertu misiju, taču pie tā aktīvi strādā vairākas puses.

Vēstniece arī komentē sarunas par Irānas kodolvienošanās atdzīvināšanu, sakot, ka līdz ar atkārtoto Krievijas iebrukumu Ukrainā iespējas panākt vienošanos ir mazinājušās. Savukārt Krievija, kas ir viena no sarunu pusēm, ir krietni zaudējusi citu valstu uzticību.

“Gan mūsu, gan arī IAEA vērtējumā situācija ir ļoti nopietna jau kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma, kad sākās arī Krievijas uzbrukumi Ukrainas atomelektrostacijām.

Viens būtisks aspekts - IAEA bija spiesta secināt, ka nepastāv regulējums attiecībā uz atomelektrostacijām kara situācijās, bruņota konflikta situācijās. Līdz ar to šāda situācija vēsturē ir pirmo reizi, kad kāda valsts uzbrūk strādājošai atomelektrostacijai ar militāriem līdzekļiem.

Bet otrs – karam aizsākoties, IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grossi izveidoja septiņu punktu skalu, kurā vērtēt galvenos drošības pīlārus, kuriem ir jābūt ievērotiem. Vēl arī pavisam nesen ģenerāldirektors secināja, ka praktiski visi šie drošības pīlāri, īpaši, Zaporižjas AES pēdējo mēnešu laikā ir atkārtoti tikuši pārkāpti. Kas nozīmē, ka drošības situācija šajā un potenciāli citās AES ir bažīga,” norāda vēstniece.

Izskanējuši viedokļi, ka situācija ap Zaporižjas AES ir sakāpināta no abām pusēm, un katrai ir savi iemesli. Vai tiešām situācija tiek iezīmēt drūmāka kāda tā ir vai tomēr ir pamats nopietnām bažām, kā to min politiķi un novērotāji? Kaktiņa atbild, ka riski ir nopietni:

“Protams, mēs droši vien varētu dalīt iespējamo kaitējumu cilvēkiem vai iespējamo kaitējumu videi un tad būtu jāpiesaista attiecīgie eksperti, lai izdarītu šos secinājumus, bet situācija jebkurā gadījumā ir dramatiska, jo miermīlīgiem mērķiem izmantojama AES ir militāristu rokās. Tas var radīt visdažādāko virkni risku, pat, ja tas neradītu tik katastrofālas sekas šodien, kā tas bija 1986.gadā, jo, protams, AES drošība ir uzlabojusies. Bet, jebkurā gadījumā situācija nav normāla un situācija var radīt virkni citu vienlīdz būtisku kaitējumu. Protams, riski ir reāli un tie nav uzpūsti no tāda viedokļa, ka, kā mēs redzam no publiski pieejamās informācijas, Krievija AES ir ievedusi militāro tehniku un regulāri notiek apšaudes tiešā AES tuvumā. Šīs situācija rada ļoti reālus riskus.”