LSM ziņās: Misijās nav problēmu, ir tikai izaicinājumi. Saruna ar virsseržantu Pēteri Muižnieku

Šonedēļ atzīmējam Lāčpleša dienu. Godinot tieši pirms simtu viena gada gūto Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta spēkiem Rīgā, kas ļāva nostiprināt Latvijas neatkarību un valsts pastāvēšanu, šonedēļ Latvijas Radio ēterā stāstām piecus mūsdienu Latvijas karavīru stāstus. Kāda ir viņu motivācija dienēt armijā, kas sagādā gandarījumu un kas – grūtības? Uzklausām Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 2.Mehanizētais kājnieku bataljona virsseržantu Pēteri Muižnieku.

“Kādreiz mēs bijām kājnieki, vienkārši skrējām pa mežu ar mugursomām, bet tagad mēs esam mehanizēti un mums ir platformas ar kurām braukt, kuras ir uz kāpurķēdēm. Mehanizētais bataljons vairāk laiku pavada autoparkā, kur ir tehnika. Tieši armijā es izmantoju visas tehniskās zināšanas, kuras apguvu studējot valsts tehnikumā. Piemēram armijā ir ļoti daudzas nodarbības mums jāvada, kur jāmēra šaušanas distanci un ļoti palīdz rasēšana, tehniskā domāšana. Tāpat ar distanču rēķināšanu un mīnmetējiem, tur tas viss ir nepieciešams,” par dienestu stāsta Pēteris Muižnieks.

Viņš bruņotajos spēkos dien jau 18 gadus

“Vienmēr esmu teicis, ja nebūtu obligātais dienests, tad manis šeit nebūtu. Tiešām bija tā, ka es Rīgā pabeidzu tehnikumu un nezināju ko dzīvē darīt. Dzīvoju laukos un baudīju dzīvi un tad tā pēkšņi atnāca pavēste. Protams, tā pirmā doma varbūt bija negatīva, bet tā kā daudzi draugi gāja dienēt, tad arī es devos un paliku virsdienestā, jo uzreiz pēc obligātā dienesta mums piedāvāja braukt pirmajā starptautiskajā operācijā. Tā es jau kā nodaļas komandieris 2004. gadā devos uz Irāku, savā pirmajā operācijā, atminas Pēteris Muižnieks.

Arī šajā nedēļā 34 Latvijas karavīri devušies misijā uz Irāku. Viņi tur būs pusgadu.

“Kad tu pats dodies, tad tas ir savādāk, bet šajā brīdī, kad esmu virsseržants un man viņi jāpavada, tad ir pilnīgi citas emocijas. Es vairāk domāju par viņu ģimenēm, kuras paliek mājās, un vai viņi visu ir nokārtojuši. Arī vada seržants tagad ir aizbraucis un es ar viņu sazinos katru otro nedēļu un viņš izstāsta par katru karavīru, vai viss ir kārtībā,” skaidro Pēteris Muižnieks.