Sarkanajā grāmatā ierakstītās lidvāveres (Pteromys volāns) Latvijā bija retas jau pirms simts gadiem, taču tagad tās var uzskatīt par izmirušām, Latvijas Radio stāstīja zoologs Valdis Pilāts. Ziņojumu par Latvijā manītu lidvāveri viņš pēdējo reizi ir saņēmis 2012. gadā.

Atšķirībā no parastajām vāverēm, kurām apmatojumā dominē rudie un sarkanīgie toņi, lidvāvere ir izteikti pelēka. Ja tā būtu pieplakusi uz koka stumbra, tad lidvāveri būtu grūti pamanīt, jo viņa tādā veidā maskējas.

“Lidvāveres nav spējīgas lidot, bet tās var planēt un to nodrošina morfoloģiska pazīme – ādas kroka jeb lidplēve sānos starp priekškājām un pakaļkājām. Tad, kad lidvāvere izpleš kājas, tad arī viņas var planēt,” skaidroja Pilāts.

Lidvāveru ķermeņa forma ir mazliet saplacināta, lai tās varētu labāk planēt.

Tāpat atšķirībā no parastajām vāverēm šī suga ir nakts dzīvnieks, kas pamatā ir aktīvs krēslas stundās un tam ir vajadzīga laba redze.

Tādēļ arī lidvāverēm ir izteikti lielas acis.

“Jau pirms 100 gadiem ar dabas pētniecību Latvijā nodarbojās baltvācu naturālisti un jau tolaik viņi rakstīja, ka lidvāveres šeit ir retas mežsaimnieciskās darbības dēļ,” stāstīja zoologs.