Turpinām klausīties pasaku "Labākā dāvana", kuru lielajiem un mazajiem pasaku mīļiem dāvina "Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm" un rakstniece Ieva Samauska.

3. vakars. Ceļojums, divas pēdas un kartupelis

Rasa jūtas bezgala laimīga, ka viss tik labi atrisinājies. Grūti iedomāties, ko viņa darītu, ja no olas būtu izšķīlies krokodils – pat ja ļoti maziņš! Vectēvs zina stāstīt, ka mazie krokodilēni no olām izšķiļas tikai pēc deviņdesmit dienām, toties pīlēni – jau pēc nepilna mēneša! Nudien, ar pīlēm viss šķiet daudz, daudz vienkāršāk…

Pie vakariņu galda tētis Rasai apvaicājas, kā tad klājoties viņas kuplastēm. Ak, vai – rūpējoties par olu, Rasa piemirsusi abus mazos vāverēnus, kuri dzīvo vienā no meža augstākajām priedēm un ar kuriem viņa cieši sadraudzējusies. Tik ļoti, ka ne tikai bija iedevusi katram savu vārdu (Čiks un Tiks), turklāt apmācījusi skriešanā. Oho-ho, kādas tik sacensības viņi trijatā nesarīko!

Finālā katrs no mazajiem joņotājiem no Rasas saņem pa riekstam, bet uzvarētājam tiek pat veseli divi...

Pēc vakariņām īstais laiks, lai vāverēnu trikus rādītu arī citiem mājiniekiem. Čiks un Tiks Rasas komandām klausa pat labāk nekā Bims, kurš mīļā miera labad šoreiz atstāts mājās. Rezultātā abi vāverēni izpelnās publikas aplausus: Rasa bijusi čakla skolotāja!

Kā nu bijis, kā ne, viens no vāverēniem izčiepj no vecmāmiņas rokām pagraba atslēdziņu. Čiks (vai varbūt tomēr Tiks?) vienā stiepienā uzskrien augšā pa priedes stāvo stumbru un ar visu nešļavu pazūd savā dobumā… Ko nu?

Šoreiz nelīdz pat Rasas komandas, jo vāverēns gan atsaucas, taču atslēdziņu atpakaļ nenes vis – tā tak viņa manta! Nākas kāpt vien pašiem pakaļ. Taču lielākais pārsteigums vēl tikai priekšā, jo izrādās, ka vāverēnu namiņā atslēdziņu ir vesels lērums! Tā vien šķiet, ka vāveres tās krāj…

Tikām raizīgas domas Rasai sagādā Olle – viņš ir tik kašķīgs, tik dusmīgs. Rasa prāto – varbūt tāpēc, ka Sūnaišos maz runā? Un, ja runā, tad cits uz citu kliedz… Māmiņa ar Rasu vienisprātis…

Kad kliedzam uz kādu, nav iespējams pateikt labus vārdus, nāk ārā tikai sliktie. Tāpat arī kliedzot nevar būt mīļš pret otru, vai ne?

Rasai gan ir daudz mīlamu zvēriņu, lopiņu un citu dzīvu radību. Protams, arī pulka ļaužu, un viņu vidū arī tēta brālis – tēvocis Heino. Un te nu Rasai dzimst doma par tēvoča apciemošanu Estu zemē. Kas par to, ka vecāki aizņemti? Turp dosies viņa kopā ar māsu Irbi un brāli Meldru!

Pasaciņas turpinājums būs traki aizraujošs…

Pasakas "Labākā dāvana" 1. daļa

Pasakas "Labākā dāvana" 2. daļa