Es nepārstāšu mīlēt Jeseņina dzeju un Tarkovska filmas tikai tāpēc, ka kāds man teiks, ka viss krieviskais ir slikts. Tomēr greizo ideju par "russkij mir", kas atgādina terorisma lozungus, es nesaprotu - atzīst Laima Žurgina, kino režisore, kas dokumentējusi teju visas pēdējā pusgadsimta lielākās leģendas. Saruna ar Laimu Žurginu Laikmeta krustpunktā.

Laima Žurgina ir savulaik uzņēmusi filmu "Tie ir arī mani dēli" (1990.) Tas ir stāsts par padomju armijā bojā gājušiem  puišiem, par savu dēlu traģisko likteni stāsta mātes Krievijā, Latvijā un Ukrainā. Saistot šo skaudro stāstu ar šī brīža situāciju, Laima Žurgina atzīst, ka viņai Krievijas iebrukums Ukrainā šķitis vājprāts, kā kaut ko tādu var pieļaut visu acu priekšā. Tāpat viņa neslēpj, ka dīvains šķitis Krievijas personību atbalsts. Režisore stāsta, ka mācījusies kopā ar krievu režisoru Ņikitu Mihalkovu savulaik, ir pazīstama ar baletdejotājiem Andri un Ilzi Liepām.

"Es daudz ko zinu par šiem cilvēkiem, es nevaru saprast, kas viņus ir nozombējis," bilst Laima Žurgina. "Es pat nezinu, vai viņi skatās to realitāti, viņi vadās no kaut kādas izdomātas ideoloģijas. Mihalkovi vienmēr ir uzsvēruši, ka pārstāv krievu muižniecību, Krievijai ir savas vērtības. Domāju, ka viņš ir talantīgs cilvēks un vara vienmēr piesaista talantīgus cilvēkus. Mani tas nodarbina, kas šos visādi talantīgos cilvēkus ir novedis pie šāda vēsturiska negoda?"

"Es nezinu, ko nozīmē šis krievu "russkij mir"," turpina vērtēt Laima Žurgina. "Pa ausu galam esmu dzirdējusi apgalvojumus, ka vecā Eiropa ir nogurusi, deģenerējusies un amorāla, ka krievu nācija pārstāv gaišās dvēseles un kaut ko tādu. Tad es domāju, kur es to esmu dzirdējusi vēl? Es atceros filmas par islāma teroristiem no Sīrijas, kuri apmēram to pašu apgalvo.

Tad es sāku domāt - čečeni ir musulmaņi un sīrieši karo Ukrainā. Ja apvienojas šīs milzīgās tektoniskās masas - Krievijas politiķi un nozombētie islāmisti - un visa Eiropa ir pilna ar islāma ticīgajiem, kas tur dzīvo un strādā. Es negribu būt Vanga, bet par to ir jādomā, ka varbūt arī tāds pavērsiens. Tagad tiešām notiek milzīgas tektonisko plākšņu pārbīdes."

Vēl Laima Žurgina, kura ir pabijusi daudzās vietās Krievijā, norāda, ka Krievija ir ļoti dažāda un atšķirīga un viņas, kā pati saka, vēl viens futuroloģisks prātojums vai nākotnes vīzija ir, ka Krievija var sadalīties, jo tur ir iekšējās pretrunas un vēsturiski izveidojusies ļoti raiba aina.

Saruna lielākoties bijusi par kino, par karu, par vēsturi, bet režisore atzīst, ka viņai ir aktuāli runāt par izglītību, jo pedagogi stāv pie Saeimas un lūdz naudu.

"Vajag būt kaut kādam ļoti tuvredzīgam politiķim, lai nesaprastu, ka izglītība ir pamatu pamats nācijas attīstībai. Ir notikušas daudzas optimizācijas kļūdas," vērtē Laima Žurgina.

Viņa atminas savus skolas laikus Rīgas 49. vidusskolā pie skolotājiem, kas nebija devušies bēgļu gaitās, kas ieaudzinājuši zināšanu alkas.

"Trauksmainākie punkti - skolotāja prestiža kritums, trauksmi jāsit ir par mobingu, tas ir ļaunums, kas no ģimenēm pārvietojas uz bērniem un uz skolu. Ar šausmām klausos, ka augstskolās aktuāla ir plaģiātisma problēma, tas viss ir degradējoši, tas nozīmē, ka tie cilvēki nav ne īsti ārsti, ne īsti celtnieki, viņi kaut kur kaut ko noraksta, tad nokļūst reālajā dzīvē un pieņem nepareizus lēmumus," norāda Laima Žurgina. "Es esmu pateicīga daudziem saviem skolotājiem par savām izvēlēm. Man tā liekas viena no pamatprofesijām. Otra ir medicīna."