Kopā ar Dzērbenes skolas muzeja vadītāju Mārīti Šķēli lapojam skolas dibināšanas protokolu un iekšējās kārtības noteikumus, kas rakstīti 1858. gadā. Lūkojam arī Dzērbenes skolēnu apavus, rakstāmpiederumus, skolas somas un pirkstu nospiedumus uz skolas sienas. Kā arī lasām, kā šīs skolas audzēkņi ir literāri izpaudušies pirms teju 100 gadiem. Un vēl stāsts, kā šajā pusē 1954. gadā tika uzņemta filma „Uz jauno krastu”.

 

Skolēni kopā ar skolēniem un vecākiem atstājuši savu roku nospiedumus uz ķieģeļiem, kas darināti turpat Dzērbenē un iemūrēti Dzērbenes skolas ēkas sienā. Tā stāsta Dzērbenes tautas nama vadītāja Daina Šmite, rādot mazu rociņu nospiedumus sarkanajos ķieģeļos, kas aizvien rotā Dzērbenes vispārizglītojošo un mūzikas pamatskolu Vecpiebalgas novadā. Tiesa, skološanos šīs puses bērni sāka daudz agrāk pirms šīs ēkas celtniecības. Dzērbenes pagastskolu iesvētīja 1858.gada 10. novembrī. Skola tika dibināta pie Dzērbenes pilsmuižas visiem Dzērbenes - Drustu draudzes bērniem. Un kā tolaik rakstīja skolas dibināšanas protokolā ”… caur skolām bērni iegūst gaišu prātu, pazemību atzīšanu un daudz labas mācības tur iemācās, un Dieva bijīgu sirdi, kas ne vien šeit laicīgi, bet uz mūžību par labu nāk.”

Šis senais protokols, kā arī skolas iekšējās kārtības noteikumi un stundu saraksts nu ir pārtulkots no vecas drukas un izvietots glītā planšetē Dzērbenes skolas muzejā, kas atrodas tepat - minētajā sarkano ķieģeļu ēkā. Ar šo eksponātu pamatoti lepojas muzeja vadītāja un Dzērbenes novadpētniecības entuziaste Mārīte Šķēle.

Kāds tolaik, pirms aptuveni 160 gadiem, bija dienas režīms Dzērbenes skolā

Katru mandegas rītu, kad no mājām sanāk bērni skolā, tie mācās līdz pulksten 12, kas uzdots un ko vajag mācīties.

No pulkste 8 - 9 Bībeles mācība un peršu atstāstīšana; no 9-10 - rakstīšana uz tāfeli jeb uz grāmatām; no 10 -11 - rēķināšana uz tāfeli jeb numuru rakstīšana; no 11- 12 - rēķināšana no galvas.

Kad pulkstenis 12 nosit, tad bērni paēd pusdienu, kur katru reizi, kad pie ēšanas galda pieiet, noskaita kādu no ēdamiem lūgšanas gabaliem vai dziesmu peršu kādu nodzied. To pašu arī dara, kad paēduši - Dievam pateikušies, no galda noiet.

Noteikumi arī paredz: Skolas bērniem būs klusu visiem būt bez trokšņa katru brīdi. Nekādu nerātnību nav citam ar citu darīt, bet uzcītīgi i mācīties, un kad skolas stundas tiek turētas, tad nevienam bērnam nav brīv’ ārā staigāt. Tikai tad var iziet, kad stunda pārmijās. Tik, ja kāda note būtu, tad ar atprasīšanos un skolmeistara ziņu tas var iziet.

Ik rītu, kad pulksten 5 nosit, bērni ceļas no gulēšanas. Noliek kārtīgi savas guļamās drēbes. Nomazgā tīri muti un rokas. Izsukā ar susekli vai ķemmi glīti savas galvas. Apģērbjas, tad izslauka skolas istabas un kad pulksten’s 6 nosit, tad tiek turēta rīta lūgsna. Pēc tam tur brokastis. No pulksten 7 līdz 8 mācās, kas uzdots. Pēc pulksten 12 tur bērni pusdienu, tad atspirdzinās un mācās līdz pulksten diviem. No pulksten 2 līdz sešiem stundas turētas top. Kad pulkstens nosit 10, bērni ņem gultas drēbes un iet katrs savā zināmā vietā gulēt.

Ja bērni neklausa, tad priekš citiem bērniem vaļas brīžos tam par strāpi kaktā jāstāv. Ja trešo reizi bērns paliek ciets pie savas nerātnības vai nemācīšanās, tad tiek liks kaktā un nedabū tai reizē ēst, un ja ceturto reizi tāpat notiek pie tāda bērna, tad dabū tādu strāpi, ko mācītājs tādiem nosacījis. 

Vingrošana, rakstīklis, literārie centieni

Skatot vēstures liecības par jaunākiem laikiem, uzmanību piesaista fotogrāfija no pagājušā gadsimta 20. gadiem, kur Dzērbenes skolēni rātni sastādi rindā, staipa rokas vingrošanas stundā. Tas ļauj salīdzināt tērpus, kādos bērni sporto mūsdienās ar laiku pirms vairākiem desmitiem gadu. Tāpat stendos var aplūkot kaprona matu lentas, skolas somas, rakstāmpiederumus, kuru vidū īpaši izceļas necils grafīta krāsas stienītis. Šo rakstīkli muzejam dāvinājuši mākslinieki, kas to atraduši iekārtojot savu māju Dzērbenes pusē.

Dzērbenes skolā jau no laika gala arī liela uzmanība tika pievērsta skolēnu literārajiem darbiem, par to liecina 1922. gadā Cēsis drukāta paplāna burtnīca ar nosaukumu ”Pirmie stari” - Dzērbenes sešklasīgās pamatskolas rakstu krājums. Līdzās dzejoļu krājumam izliktas arī pagājušā gadsimta 30. un 40. gadu mācību grāmatas.

„Uz jauno krastu" ar dzērbeniešu un vietējo lopiņu līdzdalību

Lūkojot paša Dzērbenes pagasta vēsturi, noskaidrojasm, ka jaunākais darbs novadpētniekiem ir to vietu apsekošana, kur 1954. gadā tika uzņemta filma „Uz jauno krastu". Tātad pirmā krāsainā mākslas filma pēc Vīļa Lāča romāna par sliktajiem bagātajiem zemniekiem un trūcīgajiem nabagajiem, kuri atbilstoši tā laika ideoloģijai aicina vietējos ļaudis soļot pretim gaišajai komunisma nākotnei. Skolas muzejā var aplūkot 1955. gadā izdotu kinožurnālu, kur uz vāka atainota aktrise Velta Līne padomju armijas formastērpā, bet masu skatos šajā ekrāna darbā piedalījās gan vietējie dzērbenieši, gan arī kolhoza lopiņi.

Mārīte Šķēle stāsta, ka viss sācies ar kādu fotogrāfiju, kurā redzama skalu būda, kas celta filmas vajadzībām, ir arī daži atmiņu stāsti, tāpēc nolemts arī rīkot ekskursiju uz filmas uzņemšanas.