No viduslaiku pagrabiem līdz padomju armijas laikiem - tā ir ekskursija Jēkabpils vēstures muzejā, kas atrodas Krustpils pilī. Ielūkojamies Baronu Korfu vannas un darba istabās, un  pils zālēs. Uzklausām stāstu, kāda saistība pilij ir ar slavenā gleznotāja Marka Šagāla skolotāju. Raugām, kādas pēdas te atstājusi gan Latvijas, gan padomju armija. Par Jēkabpils un pils vēsturi stāsta muzeja direktore Inese Berķe un muzeja arhitekte Dace Lukševiča.

Šobrīd dižā greznība Krustpils pilī skatāma pāris telpās un galvenokārt interjera apdarē,  daudzas vietas vēl atjaunošanas procesā. Tomēr  līdz šim paveiktais sniedz lielisku ieskatu Krustpils pils vēsturē, kur satiekas gan baronu Korfu laiki, gan ēkas pirmsākumi viduslaikos, gan arī padomju gadi, kad še uzturējās PSRS armija, ir iemūžināti.

Pirms teju 800 gadiem šajā vietā Rīgas arhibīskaps licis uzcelt pili. Tolaik gan nekādu greznumu ceļamajam namam nevajadzēja. Galvenais, lai tā būtu labi nocietināta. Tomēr 14. gadsimta beigās lietuviešu karaspēks iebrūk pilī un noposta to. Līdz tam laikam ēka bijusi svarīga atpūtas vieta bruņiniekiem.

Kad 1996. gadā Krustpils pilī sākās izpēte un restaurācija, pils pagrabi bijuši pilni ar būvgružiem un regulāri te sūcies iekšā ūdens no pilsētas ūdensvada sistēmas. Ir paveikts titānisks darbs, lai padarītu par skatāmām šīs būves vissenākās vietas. Jaunākus un greznākus laikus var skatīt, ieejot pils vestibilā, un te jau runa ir par baronu Korfu dzimtu, kuras pārstāvim Nikolausam Korfam šo vietu 1585. gadā par labu karošanu Krievu – poļu karā izlēņoja Polijas karalis Stefans Batorijs. Korfi te saimniekoja līdz 1920. gadam un pili vairakkārt pārbūvēja.

Krustpils pils krietnu laiku kalpoja armijas vajadzībām: 1921. gadā pēc agrārās reformas, kad Korfu dzimta zaudēja šo īpašumu, ēka tiek nodota Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas īpašumā un te uzturējās Latvijas armija, savukārt pēc  Otrā pasaules kara līdz pat  pagājušā gadsimta 90. gadu sākumam te saimniekoja Padomju Savienības militāristi.

Korfu laikos Krustpils pilī mītošie kungi labprāt dižojās ar greznu interjeru. Arī tagad apmeklētāji var pamielot acis pie ļoti gaumīga krāšņuma - restaurētajām kungu mazgājamām telpām. Ieskatu  Korfu  kārē pēc daiļuma un greznuma var redzēt arī  vēsturiskajās fotogrāfijās, kas ataino balles  zāles interjeru.

Šobrīd  tā ir atjaunošanas stadijā un muzejniekiem vēl pamatīgs darbs priekšā, lai padarītu redzamus  reiz bijušos vēstures kruzuļus.

Līdzās vannas istabai redzamas vairākas fotogrāfijas ar pēdējām  Korfu paaudzēm, kas dzīvoja pilī. Bet vitrīnā ir skatāma kāzu kleita, kas gan vairāk atgādina  stilizētu vācu  tautastērpu. Tā ir darināta 1972. gadā, laikā, kad  bijusī zirgu trenere Juta Vācijā apprecējās ar Nikolaju Korfu, kurš še pavadīja savu bērnību.  

Daudzi Korfu dzimtas pārstāvji savulaik bija labi izglītoti gan zinātnes, gan mākslas jomās, un viens no tādiem arī bija Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs, kura vārds saistās ar gleznotāju Jehudu Penu, kas savukārt bija slavenā gleznotāja - modernista Marka Šagāla skolotājs.