Grezns pils komplekss ar vēl greznākiem sienu gleznojumiem 18. gadsimta vidū slējās Krāslavā, vietā no kurienes var redzēt visu pilsētu. Kā baltkrievi, ebreji, krievi un poļi atstājuši pēdas šajā vietā, kāda sendienās izskatījās grāfu Plāteru pils un kas no tās redzams šodien, un kāda saistība ar šo pilsētu ir bijušajam pasaules čempionam šahā Mihailam Botviņņikam, stāsta Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātāja Alla Lomanovska.

Krāslavas pili 1759. gadā Krāslavas grāfs Konstantīns Ludvigs Plāters uzbūvēja dēlam Teofilam, kurš turpmāk dzīvoja celtnes pirmajā stāvā. Augšējos stāvus aizņēma bibliotēka. Pils celta pēc itāļu arhitekta A. Parako projekta, darbā piedalījās Krāslavas rātsnama autors J. V. Didreištēns. Plāteru dzimtas īpašumā Krāslavas pils ir līdz Pirmajam pasaules karam. Pēdējā pils īpašniece bijusi Marija Plātere, kura apprecējās ar grāfu Gustavu Kristofu Plāteru. Grāfs mira Rīgā 1923. gadā, viņa sieva emigrēja uz Spāniju, mirusi 1949. gadā Madridē.

Ēkā pēc 1920.gadā izvietojās pasts, līdz 20. gadsimta 70. gadiem ēkā izvietojās Krāslavas ģimnāzija. Šobrīd pils kompleksa teritorijā darbojas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs. Krāslavas pilsētas dome rūpējas par pils atjaunošanu, ēkas fasāde ir renovēta. No 2011. gada beigām uzsākta Krāslavas pils parka vēsturiskā izskata atjaunošana pēc 1824. gada plānojuma. 

Pa kalnu lejā un ceļam abās pusēs kā večiņas satupušas koka mājiņas košās krāsās, lai arī drusku laika zoba skartas, tomēr cakainie logu rāmji šķiet kā no cukura darināti raganas Piparkūku mājiņai pasakā par Ansīti un Grietiņu – tik grezni un gardi. Ej klāt un kod gabalu nost! Bet uzbraucot atkal kalnā augšā, kur stāv grāfu Plāteru pils, paveras elpu aizraujošs skats uz pašu pilsētu un Daugavas lokiem: upe, kā jogas vingrotāja savijusies līkumos, lai izrādītu cik lunkana un daiļa tā var būt.

Kopā ar Krāslavas mākslas un vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāju Allu Lomanovsku iekāpjam laivā, kurā izvietota ekspozīcija par šīs pilsētas vēsturi.

Grāfi Plāteri bija senas vācu izcelsmes bruņniecības dzimta, kas tiek dēvēta par vienu no ietekmīgākajām aristokrātu dzimtām Austrumeiropā un arī Krāslavas vēsturē viņi ir ierakstījuši paliekošas lappuses. Grāfu Plāteru pilī līdz mūsdienām ir saglabājušies tik reti interjera priekšmeti, kas liecina par seno greznību. Tādi ir muzeja ekspozīcijā aplūkojamie skaistiem zīmējumiem rotātie podiņu krāsns fragmenti.

Pirms ejam skatīt, kas no sendienu greznības atlicis pilī – īsa vēsture par šo celtni: 18. gadsimta vidū Plāteri ar vērienu būvēja savu pilsētu – te notiek gan katoļu baznīcas celtniecība, tiek iekārtots tirgus laukums un, protams, būvēja pašu pili. Tās celtniecība sākās 19. gadsimta 50. gados, un ēka tika pabeigta 1891. gadā. Līdz Pirmajam pasaules karam pilī saimniekoja grāfu dzimta, tad, nodibinoties neatkarīgai Latvijas Republikai, pilī ierīkoja skolu, kas še darbojās arī pēc Otrā pasaules kara. Vēlāk ēka kādu laiku stāv tukša, līdz 1980. gadā tika sākta tās izpēte un atjaunošana. Politiskie un ekonomiskie pārmaiņu laiki pirms aptuveni 25 gadiem ietekmēja arī šos darbus, un pils tika iekonservēta un apmeklētājiem tik aplūkojama no ārpuses. Tagad palēnām atkal ir atsākušies renovācijas darbi un Alla Lomanovska atļauj uzmest aci pils dārgumam – sienu gleznojumiem, kas vairākus simtus gadu ir slēpušies zem bieza apmetuma kārtas.

Krāslavas pilī, lai arī bāli, gadu simtiem zem apmetuma kārtas dusējuši, šie sienu gleznojumi pārsteidz ar savu telpiskumu, sīku detaļu zīmējumu un tie kā dusošās skaistules gaida savu kārtu atmodināšanai, lai iemirdzētos un parādītu mums Itālijas baroka laikmeta ainavas uz Krāslavas pils sienām.

Atgriežamies laivā jeb Krāslavas vēstures muzejā, iepazīstam tuvāk šīs pilsētas iedzīvotājus. Par krāslaviešiem sevi saukuši te dzīvojošie poļi, krievi, baltkrievi, ebreji. Sekojot ievērojamu krāslaviešu dzīvesstāstiem ir arī jāpiemin šīs pilsētas apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis Samuels Rabinovičs un šīs ebreju dzimtas slavenākais pārstāvis – pasaules čempions šahā – Mihails Botviņņiks, kurš gan pats ir dzimis Somijas pierobežā Vīborgas guberņā, bet viņa vectēvs un māte ir krāslavieši.