Mārtiņa baznīca Rīgā - kā dievnams no koka ēkas pārtapa par mūra celtni

Agrāk Pārdaugavas luterticīgie iedzīvotāji ar laivu cēlās pāri Daugavai, lai apmeklētu dievkalpojumus Sv. Jāņa baznīcā. Līdz kādā 1845. gada svētdienā laiva vētrā apgāzās. Gadu vēlāk, 1846. gada 18. februārī, Lielā ģilde nolēma uzcelt Āgenskalnā koka baznīcu un nosaukt to Mārtiņa vārdā. Raidījumā Latvijas pērles skaidrojam, kā dievnams no koka ēkas pārtapa par mūsdienas redzamo mūra celtni, lūkojam, kur savulaik dzīvojis baznīcas ērģelnieks, zvaniķis un skolotājs un kādas pēdas te atstājuši 1905. gada revolucionāri.

"Bija noteikumi pirmos gadus, kad draudzi nodibināja, ka tās locekļiem jāmaksā nodeva Jāņa baznīcas draudzei par to, ka aizgājuši no šīs baznīcas, un līdz ar to draudze ir mazāki ienākumi. Mārtiņa draudzei bija jāmaksā Jāņa draudzei kompensācija," tā  par pirmsākumiem  Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā Pārdaugavā stāsta draudzes vecākais Laimonis Ozoliņš.

Lielās ģildes vecākais Eberhards Mihaēls fon Bulmerinks baznīcas celšanai ziedoja 20 tūkstošus rubļu. Bet torņu telpā atrodas Šveices pulksteņa mehānisms, ko 1895. gadā dāvāja Jozefs Jaksis, tolaik slavens tirgotājs, kurš pretī Rātslaukumam atklāja lielveikalu, kur arī pārdeva un  remontēja  pulksteņus.