Pārskatot 2017. gada Latvijas pērles, paviesosimies Rudbāržu muižā, kur par godu 1919. gada Brīvības cīņām tika restaurēta Varoņu zāle. Ielūkosimies Rēzeknes novada Nautrēnu Romas katoļu baznīcas grāmatvedības papīros, kas saglabājušies no 20. gadsimta 20.- 30. gadiem. Bauskas pilī skaitīsim matračus, lai zinātu, cik biezas gultas klātas hercogu Ketleru laikā. Ojāra Vācieša muzejā aplūkosim dzejniekam piederošās lietas un izzināsim šī nama vēsturi. Vēlreiz paiesim garām Subates koka namiņiem un atcerēsimies kā Salacgrīvā zutiņus ar puņģi ķēra.  

 

Rudbāržu muiža 1919. gada Brīvības cīņās, senākos un jaunākos laikos

Gads pagājis kopš Skrundas novada Oskara Kalpaka vārdā nosauktās Rudbāržu pamatskolā bijušajā baronu Firksu muižā, ēkā, kur 1919. gadā Brīvības cīņu laikā uzturējās pulkveža Oskara Kalpaka bataljons, tika īstenota direktora Dzintara Strauta iecere, proti, restaurēta Varoņu zāle- baltām kolonām, zeltītiem ornamentiem un rakstainu parketu.

Zvans vārdā Antons un ērģeles ar 1542 stabulēm - dodamies uz Rogovku

Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta Rogovkā paceļas visiespaidīgākā šī ciema celtne - baznīca. Un šī dievnama vēstures ievērojama sastāvdaļa ir arī grāmatvedības dokumenti. Pateicoties prāvestam Gregoram Začam pagājušā gadsimta 20.-30. gadu kvītis, čeki, parādzīmes, un ieraksti baznīcas grāmatā ir saglabājušies draudzes arhīvā. Tos pārlapoju kopā ar biedrības “Sovim ļaudim” vadītāju Andru Zubko-Melni.

Hercoga Ketlera gultas matraču un tualetes telpas noslēpumi

Bauskas pilī līdzas citiem vēsturiskiem priekšmetiem man ievērības cienīga šķita spožu sildāmpanna un greznumgrezna gulta, kur šī panna sendienās tika bāzta starp cisām. Gulta bagātīgi rotāta ar kokgriezumiem nav autentiska no 16. gs, kad šeit pilī dzīvoja Kurzemes hercogi Ketleri, taču tā pietiekami sena mēbele. Stāstu par gultu un matraču klājienu stāsta Bauskas pils muzeja galvenā speciāliste Taiga Skane. 

Smalkais viesu nams "Jeruzaleme", tad Šrēdermuiža, šodien Ojāra Vācieša muzejs

Ojāra Vācieša dzīvesgājuma nospiedumus, lietas un atmiņu stāstus glabā Pārdaugavā esošais dzejnieka ģimenes memoriālais dzīvoklis- muzejs Muzeja vadītāja Ieva Ķīse stāsta par dzejnieka kolekcijām- termosiem, pastmarkām un arī tādu neparastu krājumu, kā akmeņiem. Nams, kur mita dzejnieks ir ievērojams ne tikai ar Ojāra Vācieša piemiņu, bet senāk tā bijusi viena no Pārdaugavas muižiņām. Ēka celta 18. gadsimta otrajā pusē, un pirms tā ieguvusi muižas vārdu te bijis viesu nams. Vairāk par ēkas vēsturi stāsta arhitekts un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvis Pēteris Blūms. 

Zutiņu ķeršana ar “puņģi” Salacgrīvas pusē

Jaunus vārdus 2017. gadā varēja iemācīties, viesojoties Salacgrīvas muzejā, kur var iepazīt gan nēģu zvejas vēsturi, gan aplūkot dažādus zvejniecības rīkus. Un muzeja krājuma glabātāja Iveta Kalniņa iepazīstina ar tās puses vietvārdiem.

Ceļojumā pa Subati, iepazīstot tās puses savdabīgo koka arhitektūru

Ceļojumā pa Subati kopā ar Subates kultūras nama vadītāju Guntu Okmani var iepazīt šīs pilsētas savdabīgo koka arhitektūru - namiem, ko reiz cēluši uz šejieni pārnākušie vecticībnieki un uzzināt, kāpēc te bija svarīgi lieveņi pie mājām.